Ir bezgala jauki no rīta sev klāt tīru, smaržojošu gultu, klāt pat ar tādu kā maigumu, klāt vēlai vakara stundai, kad vairs nebūs spēka.
Ir bezgala jauki, kad vairs nav spēka.
Spēku vajag nokaut.
Nedrīkst pataupīt to, pasaudzēt.
Nedrīkst atstāt ne kripatiņu.
Kad nav spēka, ir tik viegli izslīdēt cauri pilsētai tumsā un apgulties, un iemigt bez domām.