Būtībā jau dzīvesprieks ir vienmēr, tikai reizēm labi nomaskējies. Dzīvesprieks par to, ka tu te esi- tu vari elpot, kustēties, kaut ko padarīt mazliet. Ja iziet ārā un brīvi paklīst pa rudenīgām ielām, to var ieraudzīt. To sīki maigo prieku par esamību kā tādu. Tikai mēs to bagātīgi aizsmērējam ar dzīves abstrakcijām.