Es esmu tikai tad, kad eju. Kad mani kāds/kaut kas kaut kur gaida. Man vienmēr tā bija licies, bet tagad es to zinu. Kādreiz tas bija noliedzams, attaisnojams un izpušķojams. Tagad tam nav laika un noskaņojuma. Neliekas arī vajadzīgi kaut ko attaisnot, noliegt vai izpušķot.
Tu mani negaidi, tātad tu mani neradi, tātad manis nav. Un nakts ir palikusi viena. Un man sāp tās vientulība.