Un ikdiena iesūc mani savā miglaini apskaidrotajā apskāvienā.
Iesūc ārā no melniem sapņiem naktīs kā saldējuma kokteili caur salmiņu.
Es esmu mazs plankumiņš beigtā medūzā.
Mazs, sarkans asiņu sarecējums blāvā, izplūdušā šūnā.
Ikdiena, Tu esi svētā
(tikai es to atceros jau pārāk sen).
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: