Man garšo vētrasputns. Patiešām garšo. Vētrasputna garšā saldums ir spalgs. Bet es nezinu, ko es darīšu. Es guļu uz sāna un raujos arvien mazāka, raujos iekšā pati sevī, bet tur iekšā jau nekā daudz nav. Es gribu kaut tikai uz brīdi būt olas dzeltenums, iepakots cietā čaumaliņā, ieguldīts maigā baltumā. Tuk. Tuk. Man nav jumtiņa. Man nav čaumaliņas. Es pati esmu čaumaliņa. Sarecējusi pāri visu šo gadu rētaudiem.