hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2006-07-14 10:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Tā notiek lietas. Tā dzīvo cilvēki. Tā aizplūst laiks. Kā gaiss. Tukšs un nevērtīgs, bet tik šausminoši dārgs. Kā pēdējais maizes rieciens. Sakalst. Sadrūp. Izčab. Un paliek tikai iemaukti. Tavas dzīves tavi iemaukti. Kuros iespīlēts tu funkcionē kā Fausts, kas parakstījies ar asinīm, kas pārdevis dvēseli. Pārdot dvēseli dzīvei?<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]veina
2006-07-16 10:18 (saite)
Jā, tas Tev ļoti trāpīgi "pateicās", par to laiku - tik tukšs, bet dārgs. Un vispār arī ļoti izmisīgs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2006-07-16 10:43 (saite)
Es pēdējā laikā nepamanu to izmisīguma pieskaņu, bet varbūt tādēļ, ka tieši tagad tā ir visspēcīgākā... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]augsne
2006-07-17 00:17 (saite)
Protams, visnotaļ smieklīgi, bet tomēr - "Tukšs un nevērtīgs, bet tik šausminoši dārgs." man atsauc atmiņā izsoli, kurā pārdeva tukšu burciņu - bija gaiss no filmēšanas laukuma filmai "Smita kungs ar kundzi", burciņas vāciņš aiztaisīts tieši brīdī, kad garām pagājuši Andželīna Džolija (vai kā to viņas vardu raksta) un Breds Pits. Trulas, bet, manuprāt, diezgan tiešas asociācijas.

Paldies no brāļa:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2006-07-19 08:26 (saite)
:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?