Kamēr pa sliedēm drāžas preču vilciens, viss dreb. Es sēžu gultā un ieturu pauzi. Kā filmā. Kā kaut kādā draņķīgā dzīvoklī Ņujorkā vai kur citur, kur tuvumā ir metro. Tobrīd es sajūtu dzīves triviāli vieglo esošo situāciju. Es dzīvoju vietā, kur netālu ir dzelzceļš. Katru dienu vairākas pāris ballu zemestrīces, dreb sekciju stikli, caurules, gulta, kurā es sēžu. Tā tas ir. Tāda ir situācija. Ietvars. Varētu būt labāk, varētu būt sliktāk.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Es gribētu kaut vienu dienu veltīt tam, lai nepadarītu neko labāku, kāds tas ir. Lai nekā nemēģinātu uzlabot esošo situāciju.

Mēs esam tik ļoti apsēsti ar esošās situācijas uzlabošanu.