Varbūt vienkārši atmet paranoju pret kristietību? LV un ši teritorija vispār nekad nav bijusi sevišķi kristīga, tāpēc reliģiski alerģiskajiem nav sevišķa pamata satraukties (par spīti tam, ka pāris autentiskas reliģiozitātes momenti ir bijuši, skatīt hernhūtiešus, no viņiem aizlienēto Atmodas jēdzienu kā tādu, kā arī pēdējo nosacīti kristīgo posmu trešās atmodas laikā) vienkārši publiskajā telpā tā lieta ir nedaudz vairāk manāma, jo ļaudis visādi mēģina aizpildīt jēgas vakuumu. Tas ir normāli.
Cita lieta, ka esošā situācija uzrāda zināmu pārmaiņu LV sabiedrībā. Proti, pirms pēdēja kara LV bija tiešām visnotaļ protestantiska valsts, kas, protams, atstāja savu iespaidu uz dažādiem sekulārajiem humānistiem (plus jaunlatviešu laikā arī bija viens spārns, kuri bija izteikti antikristīgi, jo, redz, vācu reliģija, utt), kā arī baznīcas ļaudis ciešāk turējās pie Luteram tik svarīgā divu valstību nošķīruma, bet tagad, kopš 90to vidus, Latvijā arvien vairāk dominē katoļi, katrā otrajā novadā tieši pēdējos divdesmit gados ir uzcelts pa kādai jaunai katoļu baznīcai (jaunas luterāņu baznīcas ir gandrīz uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas), nemaz nerunājot par to, ka iekšējas migrācijas rezultātā Rīgā no Latgales ir nokļuvis ievērojams lērums katoļu, kas atkal ietekmē spēku samēru (padomā, cik cibā vien ir ļaužu, kuru bekgraunds vai current status ir tieši katolicisms) - un katoļiem, kā zināms, ir stipri atšķirīgāki uzskati par valsts un baznīcas attiecībām (skatīt Poliju vai Lietuvu, kur katolicisms, gluži kā Latgalē, ir būtiska nacionālās identitātes sastāvdaļa, starp citu, Zbigņevs tieši ir pasludinājis, ka LV kursam būtu jābūt Polijas-Lietuvas modeļa virzienā) nekā luterāņiem (speciāli rakstu luterāņiem, jo zem protestantiem palien stipri daudz tādu, kas balstoties uz kalvinismu, etc arī pastāv uz tādu kā totalizing rule of God's kingdom, politteoloģiju, kas, starp citu, ir fonā un saknēs vairumam mūsdienu ASV evanģēlisko fundamentāļu - kuru darbība, ja kas, arī nav gājusi garām Latvijai, vesels lērums ļaužu ir neskaitāmās amerikāņu dibinātās sektās, kuru saieti ir daudz pilnāki par teju ikvienu Latvijas luterāņu baznīcu svētdienā (ja neskaita, protams, Torņakalnu). problēma sākas tajā, ka savas īpašās ekumeniskās misijas apziņas iedvesmots, Vanags pēdējos gados ir apzināti tuvinājies katoļiem (ekumenisms praksē bieži vien nozīmē to, ka daudzi tuvinās katoļiem, nevis katoļi tuvinās luterāņiem un citiem).
tā, lūk. kad šo visu apzinās, tad LTV nedz sevišķi pārsteidz, nedz satrauc, viss ok, nekas jauns zem saules. vienkārši kristieši ir un būs, un kristieši ir dažādi. personīgi uzskatu, ka padomju prātvēderi savulaik ir sapratuši, kas ir īstais nervs LV, tāpēc luterāņu baznīca ir tā, kura padomju gados cieta vissmagāk un pret kuriem vērsās visbargāk. ja LV būtu palikusi luterānisma līnijā, gluzi vienkārši, kaut vai Vēbera stilā, varu galvot, ka mēs būtu bagatāki un nedaudz laimīgāki.

(Reply to this) (Thread)

Interesanti gan, uz kāda pamata balstīts apgalvojums, ka luterāņu baznīca padomju gados cieta vissmagāk? Drīzāk jau ir tā, ka luterāņi, kā baznīca, iet vieglākās pretestības ceļu, ērtos laikos piesaistot visa veida agnostiķus un tos ateistus, kuri veiksmīgas karjeras dēļ izvēlas slaveno "mazāko no diviem ļaunumiem", proti, tieši luterāņu auditorija ir tā, kas savādākos laikos masveidā momentāli un bez sirdsapziņas pārmetumiem kļūst par komunistiem, nacionālsociālistiem, kanibāliem vai vegāniem, ja tā izskatās komfortablāk.

Tā nav kritika, tā ir laba konkrētās baznīcas stratēģija, bet ar saviem likumsakarīgiem mīnusiem.

(Reply to this) (Parent)

šodien dzirdēju latvijas radio ziņu apskatu, kur pirmā ziņa bija par to, ka noticis lieldienu krusta ceļš un bijis dievkalpojums, un vanags teicis tādu un tādu aforismu. man prieks, ka valstī viss ir tik ļoti kārtībā, ka šī ir galvenā ziņa, ar ko sākt ziņas, bet man šī informācija ir tik nesvarīga, ka mani aizvaino tās nesvarīgums, sevišķi kā ateistei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet ievērojamai daļai sabiedrības tas rūp un ir svarīga ziņa. nu ko nu tagad darīs, kurš piekāpsies, kurš būs apbižotais, utt. kādu aizvaino jūgendstils, citam spļāviens sejā ir padomju mikrorajonu arhitektūra. ko nu tagad darīt. varbūt labāk vienkārši sa-dzī-vot, ne? vai nav tā, ka tieši to nozīmē demokrātiska sabiedrība, ka dažādi interesanti un atšķirīgi cilvēki sanāk kopā un mēģina spriest par kādu kopīgu labumu? protams, nav izslēgts, kādam, kura interesēs ir ateisms, attiecīgie paziņojumi no valsts medija izklausītos kā konkrētas grupas lobijs par labu demokrātiskā equilibirum izjaukšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Turklāt tas nav valsts medijs, tas ir sabiedriskais, kuram jāatspoguļo arī šīs sabiedriskās grupas viedokļi.

(Reply to this) (Parent)