Interesanti gan, uz kāda pamata balstīts apgalvojums, ka luterāņu baznīca padomju gados cieta vissmagāk? Drīzāk jau ir tā, ka luterāņi, kā baznīca, iet vieglākās pretestības ceļu, ērtos laikos piesaistot visa veida agnostiķus un tos ateistus, kuri veiksmīgas karjeras dēļ izvēlas slaveno "mazāko no diviem ļaunumiem", proti, tieši luterāņu auditorija ir tā, kas savādākos laikos masveidā momentāli un bez sirdsapziņas pārmetumiem kļūst par komunistiem, nacionālsociālistiem, kanibāliem vai vegāniem, ja tā izskatās komfortablāk.

Tā nav kritika, tā ir laba konkrētās baznīcas stratēģija, bet ar saviem likumsakarīgiem mīnusiem.

(Reply to this) (Parent)