em, es biju tautu deju klasē no pirmās klases, nezinu īsti kādēļ, bet biju. Principā man patika, līdz koncertam, pēc kura māte mani sāka strostēt, cik tizli es dejoju salīdzinājumā ar citiem, cik nepareizi un negraciozi kustos. Tāda bērnības trauma, ka ko tur vairs, bet tieši tādēļ priecājos par "bērns jāatbalsta" attieksmi, jo man tāda izpalika

(Reply to this) (Thread)

Mani ielika tautas deju kolektīvā vēl pirmsskolas vecumā, bet, tā kā nebiju pats graciozākais bērns, tad laimīgā kārtā atļāva neturpināt :) Toties 8. klasē pati sagribēju atsākt, un līdz ģimnāzijas beigām ar lielu prieku dejoju. Man tā bērnu trenkāšana pa koncertiem nekad īsti nav patikusi - neba nu viņi baigo estētisko baudījumu sniedz; retajos izņēmumos tas tiešām ir uz nežēlīgas atlases un disciplīnas rēķina.

(Reply to this) (Parent)

tas ir ļoti skumji :(

(Reply to this) (Parent)