es jau pats to posmu visai miglaini atceros. bet tā neizpratne, kālabad vairs nevar tusēt pa āru ar sētas bērniem un jāpakļaujas kaukādām nepazīstamām ķotkām, kas taisa briesmīgu ēdienu un pirms diendusas neguļas man blakus ar bučiņām un pasakām. skaidrs, ka savos aprēķinos neiekļāvu rūgto īsnību, ka paps 3/4-gada ir prom jūjā, bet mammai 13 stundas dienā jāpavada darbā (netālu no helvētikas sencīša). toties izaugu par normālu sētas puiku un piedevām saņēmu neizmērojamu mīļuma dōzu daudzu gadu garumā no blakus mājā dzīvojošās auklītes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es atceros, kā šausmīgi brēcu par to, ka esmu atstāta bērnudārzā, un audzinātāja skaidroja, ka māmiņai jāpelna naudiņa. Vispār bērnudārzs būtu bijis OK, ja nebūtu obligāti jāguļ diendusa (es nekad nevarēju aizmigt, bet grozīties nedrīkstēja, un bija jāguļ tikai uz labajiem sāniem (!)) un ik pa laikam nedotu ēst kaut ko riebīgu. Labi, ka mums nespieda ēst ar varu, esmu dzirdējusi gadījumus, ka bērnus piespiež ēst to, ko viņi nevar ieēst, un, ja izvemj, tad liek pašiem satīrīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

fūūk, Tu man tikko neviļus atgādināji par maizes zupu… āā!… tas gan jau bija pirmajā klasē, ko pavadīju Inčukalna sanatōrijā. tur man vēmekļus tīrīt nelika, tikai sēdēt lepnā vientulībā pie pusdienu galda - kamēr pārējie mocījās ar diendusas režīmu, es cieti raudzījos deserta šķīvī, kura saturs daudz neatšķīrās no tā, ko atstāju savā podiņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD

(Reply to this) (Parent)