|
Jan. 10th, 2014|01:46 pm |
|
es jau pats to posmu visai miglaini atceros. bet tā neizpratne, kālabad vairs nevar tusēt pa āru ar sētas bērniem un jāpakļaujas kaukādām nepazīstamām ķotkām, kas taisa briesmīgu ēdienu un pirms diendusas neguļas man blakus ar bučiņām un pasakām. skaidrs, ka savos aprēķinos neiekļāvu rūgto īsnību, ka paps 3/4-gada ir prom jūjā, bet mammai 13 stundas dienā jāpavada darbā (netālu no helvētikas sencīša). toties izaugu par normālu sētas puiku un piedevām saņēmu neizmērojamu mīļuma dōzu daudzu gadu garumā no blakus mājā dzīvojošās auklītes. |
|