Paldies, zem šī es parakstos ar visām četrām. Beigu beigās es jūtos neizturami vainīga, ka man ir viens bērns, nelaimīgā kārtā dēls un vēl, pasarg dievs, es viņu mīlu (un noteikti nepareizi mīlu, tiem kritizētājiem tak noteikti labāk redzams, ja jau viņi tik droši runā).

(Reply to this) (Thread)

paga, paga ies gadi un uz to, ka tu viņu mīli vēl visžēlīgi pievērs acis un norakstīs uz sievišķo dabu :D bet krēslas zona sākas tur, kur dēls paliek lielāks un... mīl tevi un, kas trakākais- to arī izrāda :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mjā, kad tīnis apskauj mammu, tad tante atvainojas par jautājumu, bet tas jautājums tomēr izskan - vai viņš nav tā kā pārāk sievišķīgs?

(Reply to this) (Parent)

šellij, tev tev taču tas bērniņš ļoti maziņš vēl, kāda tur kritika un vainas sajūta vispār var būt, viņš bez tevis pat izdzīvot īsti nevar. vēl man lieka, ka nevajag jaukt mīlestību ar pārspīlētu aptekalēšanu tad, kad cilvēks jau pats daudz ko var izdarīt (šāda mīlestība man liekas, ka ir par daudz, bet atkal, ko darīt, ja tas ir veids kā mamma māk izrādīt savu mīlestību)

(Reply to this) (Parent)