droši vien tāpēc, ka viņi taču nav badā mirstošie mākslinieki.

(Reply to this) (Thread)

Gan jau, ka Cimmers, vai Horners nomirstot no sifilisa, gan jau ierakstītos gostos. Lai gan, viņi, laikam, priekš gostiem vairs nav mirstamajā vecumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par viņiem īsti neko nezinu, bet ar sifilisu nez vai mirst "mākslas vārdā".
bet varbūt sliktais tonis ir emocionālā bagātība un tiešums, kas ir kino mūzikā, vismaz tajā, ko esmu dzirdējusi un kas kā piemērs apzināti stāv šobrīd galvā pretstatā dzirdētajai klasiskakai mūzikai.
ai, man šķiet muļķības sāku runāt, iešu izdomāt domu līdz galam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

http://www.youtube.com/watch?v=8ST3AiFtJC4
zirgs jau arī nav nekāds zinātājs, bet tam emocionālās bagātības un tiešuma trūkumam negribas piekrist. tādēļ arī pielikums.

varbūt ne tiešums, bet simplicitāte izteiksmē?
jī hā!

(Reply to this) (Parent)

Tas pats Henrijs Mancīnī jau skaitās visnotaļ pilnvērtīgs klasiķis, viņa gabalus no visa pleca atskaņo simfoniskie orķestri visā pasaulē un tamlīdzīgi.

Nezinu, man arī nav muzikālās izglītības, bet, manuprāt, lietpratēju vidū filmu mūzika nebūt neskaitās "zemāks" žanrs. Pie lietpratējiem šajā gadījumā skaitu tos komponistus, kas ir vienlaikus gan klasiķi, gan rakstījuši filmu mūziku - nez vai viņi būtu paviršāk pret šo darbu attiekušies tikai tāpēc, ka mūzika bija sākotnēji paredzēta un pasūtīta kā filmas sastāvdaļa - piemēram, Šnitke vai Pērts. Un piekrītu, ka ar laiku no filmu mūzikas tiks atlasīti labākie darbi, kas tiks pieskaitīti klasiskiem, izciliem. Tad jau baletu mūzikas un operu sacerētājiem arī būtu bijis jāsanīkst, jo, redz, kamēr muzons skan, vienlaikus kaut kas arī uz skatuves notiek... Itogo, man šķiet, ka filmu mūzika ir normāls žanrs, kurā, pats par sevi saprotams, ir dažāda līmeņa darbi. Kāpēc tāds jautājums radās?

(Reply to this) (Thread)

jo skatos, piemēram, Titāniku un dzirdu fōnā muzīku, kas episkumā neatpaliek no tā, ko spēlē filharmōnijās

(Reply to this) (Parent)

Bloga ierakstā tomēr ir aplama intuīcija. Kā uzskatāmākos un labi zināmos piemērus, kad mūzika filmai tiek augsti vērtēta arī mūziķu aprindās ir Grīnevejs/Nīmans un Angelopoulos/Karaindrou.

(Reply to this) (Thread)

Jā, šie arī ir labi piemēri.

(Reply to this) (Parent)

tie ir tie, kurus uzaicināja rakstīt muzīku tad, kad tie bija jau zināmi. Kurpretī vairākas dekādes atpakaļ ne viens vien kondženes topošais komponists dabūja cedeli pierē, ka viņa muzīka jau tikai kino derot. Arī Ivanovam tā gadījās..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad vajag formulēt skaidrāk - sen senos laikos daži funkcionāri domāja tādās kategorijās, ka filmu mūzika...

Taču neredzu šiem atsevišķajiem izteikumiem relevanci ar mūsdienām vai pat vēsturi. Piem., mūziku filmām izcilnieki raksta jau sen un var atminēties kaut vai Prokofjeva mūziku Eizenšteina Ņevskim.

Turklāt dažkārt tieši pateicoties filmām cilvēki iepazīstas ar autoriem un laiž mājās kādu, piem., Glāsa saundtreku, ko labprāt, iespējams, pat klausītos koncertzālē (varbūt tas notiek?). Mums taču arī R. Pauls, šķiet, koncertos dažkārt uzlaiž kādu gabalu no Teātra v.tml.?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kad rakstīšu pētījumu vai zin,pārspriedumu, tad formulēšu skaidrāk, visādi citādi tālas noskaņas zilā vakarā.

(Reply to this) (Parent)

Domāju, ka tas drīzāk ir saistīts ar šaubām par kino un foto kā pilnvērtīgiem mākslas žanriem (ne tikai praktiski lietojamiem vai komerciāliem, izklaidējošiem žanriem), kas bija visai izplatītas līdz 20. gs. otrajai pusei. Nezinu, vai tā ir, nupat ienāca prātā.

(Reply to this) (Parent)