Kalendāra metode nu galīgi nav droša, bet ja par Lieldienām:
Tas ir vecais kalendārs.
Nosaukumus kalendāriem un maiņas datumus nezinu, bet kautkad XX.gs. sākumā visi vienojās par mūsdienu (laikam Gregoriāņu) kalendāru, bet pareizticīgie palika pie vecā, un tāpēc viņiem viss vēlāk.
Arī PSRS laikos oktobra revolūciju svinēja 7.novembrī, jo laikam revolūcija notika vēl vecā kalendāra laikos.

visbiežāk ir divas, ir, kad nedēļu, esmu piedzīvojusi kādas trīs reizes, kad bija vienā dienā. Tas tā normāli.

(Reply to this) (Thread)

Turklāt daudzās pareizticīgajās valstīs, piemēram Grieķijā, Ziemassvētkus svin, tad , kad visi, jo šis datums nav svarīgs, bet Lieldienas gan, katrs spītīgi skaita pa savam :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aga, aga, bulgārijā tāpat

(Reply to this) (Parent)

Gandrīz katru gadu atšķiras.

Easter is a moveable feast, meaning it is not fixed in relation to the civil calendar. The First Council of Nicaea (325) established the date of Easter as the first Sunday after the full moon (the Paschal Full Moon) following the northern hemisphere's vernal equinox.[8] Ecclesiastically, the equinox is reckoned to be on 21 March (even though the equinox occurs, astronomically speaking, on 20 March in most years), and the "Full Moon" is not necessarily the astronomically correct date. The date of Easter therefore varies between 22 March and 25 April. Eastern Christianity bases its calculations on the Julian calendar whose 21 March corresponds, during the 21st century, to 3 April in the Gregorian calendar, in which the celebration of Easter therefore varies between 4 April and 8 May.

(Reply to this) (Thread)

es zinu, ka katru gadu Ldienu datums atshkiras, bet es nezinaju, ka pareizticigie un nepareizticigie tik un ta skaita vel katrs pa savam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņiem dēļ tām kalendāra atšķirībām sanāk atšķirības tajā, kurš pilnmēness jāņem vērā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnmēness šajā gadījumā bija viens un tas pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad varbūt Tev ir taisnība par tām ebreju pashām, vai arī tur ir vēl kaut kas.

(Reply to this) (Parent)

Cik noprotu, tad klupšanas akmens ir Austrumu baznīcas daudz stingrākā turēšanās pie kādreizējā lēmuma, ka kristiešu Lieldienas nedrīkst būt pirms ebreju Pashas, nedz arī vienlaikus ar to. Sīkāk šajā lapā:http://www.eleison.lv/Biblioteka/parPareiztic/vecaisstils2.htm
Wikipēdija mums piedāvā tabuliņu, no kuras redzam, ka Austrumu un Rietumu Lieldienu datumi var sakrist, kā arī atšķirties par vairāk nekā mēnesi. http://lv.wikipedia.org/wiki/Lieldienas

Austrumu Baznīca, ja nemaldos, pieturas pie Jūlija kalendāra, bet Rietumu - pie Gregora. Nobīde ir aptuveni par 2 nedēļām, nu un gadījumos, kad svētku datumu pēc mēness fāzēm nosaka, var sakrist, bet var būt nobīde vēl lielāka.

(Reply to this) (Thread)

Tur nav tikai Jūlija kalendārs vien pie vainas. Es lasīju to lapu, kā Austrumu Baznīca Lieldienas rēķina, un teikšu godīgi - līdz gala nesapratu.

(Reply to this) (Parent)