"Primāri lielajam ekrānam" — nu ar šo iedomību lai paši kinoveidotāji tiek galā,

Redzi, es nebūt neesmu briesmīgi ieinteresēts latviešu kino, un mana saskarsme ar to ir pamatā negatīva — līdz ar ko, es varu izdomāt apmēram pieci simti dažādus labākus laika pavadīšanas veidus, nekā kaut kur speciāli braukt un iet, lai tikai mokpilni paskatītos kaut ko uz liela ekrāna cilvēku barā.

Lūk, teiksim, Helvētika pastāstīs, ka teiksim, jaunā dokumentālā filma "Nāpšļu kalns" ir fantastiska — tas ir forši, mani interesē, bet ne tik ļoti, lai es speciāli baigi meklētu variantus to noskatīties, saskaņotu laikus, kad tā ir kinoteātrī, un tā.

(Paskatās telefona pulkstenī, 21. gadsimts, bet tu man saki, ej uz splendid palace, phe)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Primāri lielajam ekrānam es gan sapratu, ka tās (tāpat kā ļoti daudzas citas filmas) labi izskatās uz lielā ekrāna, bet mājās, pat ja ir ūberplazma vai kas tāds, nu tās sev.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skatoties mājās, sprādz specef dokumentālo filmu vecīšu krunkas un dziļais acu skatiens nav tik izteikti dziļš un saldsērīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, es uz to filmu vakar biju un mans personiskais viedoklis ir, ka to ir vērts skatīties uz lielā ekrāna.

Vispār jau baigi dīvaini dzirdēt spriedelēšanu par to, kas filmā ir no kāda, kas nav redzējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par kādu konkrēto to filmu tu runā, ja visā threadā nav pieminēta neviena konkrēta filma (izņemot Nāpšļu kalnu, kas ir manis izdomāts filmas nosaukuma piemērs)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es atvainojos, es runāju par dokumentālu filmu; konkrēti par filmu "Dokumentālists", kuru vakar kāreiz varēja redzēt Splendid Palace.

Konkrēta filma nebija pieminēta, man savukārt domas tobrīd griezās ap to, līdz ar to nedaudz saputrojos. Tam palīdzēja arī tas, ka tu savukārt runā pieminēji vecenītes un krunkas, kas, kā skaties un brīnies, ir nosacīti šīs vakardienas filmā redzams.

Līdz ar to varam pārfrāzēt. Manā uztverē ir arī dokumentālās un arī latviešu dokumentālās filmas, kuras tiešām ir vērts redzēt uz lielā ekrāna un viena tāda bija vakar. Un tur bija redzamas arī krunkas, ja nu kas.

(Reply to this) (Parent)

tas nav iedomības, bet percepcijas jautājums. skatoties uz mājas ekrāna, sevišķi vēl datora, ar visādiem traucēkļiem un pauzes spiešanām, tu spēj izjust, teiksim, 40% efektu no filmas, 100% efektam un iedarbībai ir jāskatās tā, kā to ir paredzēts skatīties - uz lielā ekrāna tumšā zālē kinoseansā. tas ir tāpat kā paziņot, ka tev nahuj iet van Gogu uz muzeju skatītes vai pat izrādi uz teātri, ja tu vari apskatīt pikseļu reprodukcijas vai izrādes videoierakstu savā datorā. man liekas, iedomība te drusku ir tavā kā patērētāja pusē - paziņot, ka ir 21. gadsimts un tādēļ visi laika pavadīšanas veidi ārpus datora jāreducē uz datoru un arguments, ka ne visi mākslas veidi tam ir domāti, esot autoru iedomība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ignorējot manu augstprātību par iedomīgajiem kinoveidotājiem,

runa nebūt nav par to, vai filmas ir vērts skatīties kinoteātros vai cik no deguna izvilktus karmas procentus skatītājs saņem, skatoties tos savādākā veidā —

runa ir tik vien kā par (redzamu) alternatīvas trūkumu, stāju «nāciet skatīties kino mūsu izvēlētā vienā (Rīgas) kinoteātrī mūsu izvēlētā laikā ar mūsu izvēlētu programmu — vai sūkājiet ledu», kas šķiet ļoti jocīgs variants jaunu interesentu iegūšanai, aģitācijai par to, ka viss-ir-forši-ar-mūsu-kino, un tā.

Man šķiet, ka maksimāli plaša skatītāju loka iegūšana varētu būt primārā interese autoriem, ja viņi paši jūt, ka ir ko skatīšanās vērtu izveidojuši (pretējā gadījumā, viņi var droši tīties ārā no profesijas), bet es to neredzu, ne drusciņas — varbūt, ka es kļūdos un tikai informācijas par to ir par maz, bet tā viss izskatās no manas puses.

(Reply to this) (Parent)

Kā piemērs, redzu nfc.lv 2011. gada filmu "Es mīlu tevi, Rīga", un mani būtu interesanti paskatīties, kādu Rīgas interpretāciju redz autori pēc mīlīgās "Paris, Je t'aime" noskatīšanās.

Man nav šo filmu nekādas iespējas noskatīties. Nekādas, vispār, nulle. Ai mīn, VISPĀR. Kino tās nav, par diskiem nav informācijas, nekā, tukšums. Skaties tīzeri un kaitinies. Varbūt to ir vērts meklēt maksimas grozā? Es nezinu. Bet es varu nopirkt tituldziesmas mp3, paldies.

Man liekas pizģec, ka mūsu mazā valsts ar savu tā jau niecīgo kino ieguldījumu var tā atļauties izturēties pret saviem garabērniem. Es tiešām tik daudz un iedomīgi vēlos, neskatoties uz to, ka būtu ar mieru maksāt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pretenzijas atsaucu, atradu draugiem.tv, viss ir kūl, vismaz ar šo.

(Reply to this) (Parent)