Mežonīgas rindas ir ok, ja salīdzina ar iespēju, ka tev vispār nekādas iespējas iegādāties dzīvei pašu nepieciešamo.

Daudziem dzīve Indijā ir ļoti vienkārša - uz ātru roku uzslietās salmu būdās, ar vienīgo tualeti tuvākajā ceļa grāvī, un vienīgie trauki ir palmu lapas. Reāli tā ir dzīvnieciska eksistence.

Paskaties uz dzīvi un pasauli globālāk. Lūk, Lielbritānijā esot atbrīvoti pārdesmit vergi, viens arī no Latvijas. Šeit zem tilta dzīvojošo bezpajumtnieku, iespējams, ir vairāk nekā Latvijā. Bet PSRS to bija vēl mazāk. Protams, par to visu bija dārgi jāmaksā ar ierobežotām iespējām dzīvē un uzspiestu ideoloģiju, bet no ekonomikas skatījuma tas ir pavisam citādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Klau, neviens taču te pat NEMĒĢINA stāstīt, ka PSRS ekonomika vai dzīves līmenis bija sliktāks kā Indijā vai, dies pas, tās dziļajos laukos. Šāds apcerējums nav šīs diskusijas konteksts.

Tieši otrādi, runa ir par to, ka cilvēki sajuta, ka ar lietām iet grīstē, jo lietas, kurām šīs ekonomikas ietvaros skaitījās, ka BŪTU jābūt pieejamām, nebija pieejamas, vai bija pieejamas tikai melnajā tirgū.

Tad, kad tev UK būs ikdienā pēc piena un maizes jāskrien no rīta stāvēt rindā, kamēr tie nav beigušies, tad, es domāju, būtu gana pamatoti runāt par to, ka kaut kas tieši ar UK ekonomiku nav kārtībā, neatkarīgi no tā, cik bieži cilvēki tiek pie piena Indijā, Malaizijā vai Amazones mūžamežos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sorry par vēlo atbildi. Ir daudz svarīgākas lietas saistībā ar pārvākšanos darāmas :)

Ja mēs runājam par sajūtām (perception), tad UK gandrīz katrs otrais brits vai amerikānis runās par to, ka ekonomika ir galīgā pakaļā un valsts ir praktiski bankrotējusi. Nedomāju, ka draud šo valstu izjukšana tuvākajā laikā.

Es tiešām neatceros stāvējis garās rindās padomju laikā. Ja gribējās nopirkt kaut ko foršu, tad tas bija neizbēgami, bet es biju pārāk slinks, lai to darītu. Bet pašu būtiskāko, kā pienu vai maizi, vai gumijniekus manā ciemā varēja nopirkt bez problēmām, tāpēc varbūt neizprotu smalko pilsētnieku problēmas. Cilvēki var dienām stāvēt rindās dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pēc iPhone vai lidostā uz drošības pārbaudēm. Tas nenozīmē, ka pasaulē trūkst iPhonu vai lidmašīnu lidošanai. Vienkārši sistēma ir apzināti uztaisīta, lai radītu deficītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Ja mēs runājam par sajūtām (perception), tad UK gandrīz katrs otrais brits vai amerikānis runās par to, ka ekonomika ir galīgā pakaļā un valsts ir praktiski bankrotējusi. Nedomāju, ka draud šo valstu izjukšana tuvākajā laikā.

Mēs runājam par to, ka bija subjektīvas sajūtas un bija objektīvi faktori, kas saistīti ar ekonomiku, kas palīdzēja šīm sajūtām uzturēties. Lai būtu kaut kāda saikne ar realitāti, atgādināšu, ka 80o gadu otrajā pusē ieviesa, piemēram, cukura un ziepju talonus. Tad, kad UK atkal ieviesīs pārtikas kartiņas vai kaut ko tamlīdzīgu, es domāju, tas arī būs ļoti normāls indikators, ka britu/amerikāņu runām par ekonomiku pakaļā ir zināms pamats.

Ja runājam par tavu vai manu personisko pieredzi, tad, protams, ir arī daudzas lietas, ko neatminamies. Bet atļaušos izteikt minējumu, ka PSRS bija tavā bērnībā, un ja dzīvoji laukos, iespējams, ka nemaz pa veikaliem līdzi nestaigāji, jo (a) nepiecšamība staigāt pa veikaliem laukos bija mazāka [skat. zemāk, kāpēc] un (b) droši vien, ka bija tevi kur atstāt.

Man, esot smalkam pilsētniekam un veselības dēļ neejošam bērnudārzā, bija gana laika stāvēt ar auklīti garumgarās rindās pēc gaļas. Tas pie tam bija tā, ka bija speciāli "pasūtījuma galdi", Rīgā kādi 2-3 (vienu atceros uz Lāčplēša/Čaka stūra, otru uz Barona ielas pretī Vērmanītim), kur varēja aptuveni reizi mēnesī iet un pirkt gaļu un tamlīdzīgas luksusa ekstras. Tajos vajadzēja būt pierakstītam kā vai nu WW2 veterānam, vai kaut kādu citu apliecību dabūt par būtiskām veselības problēmām, lai varētu iepirkties. Nu, uz manas veselības apliecības rēķina tad arī tur drīkstējām iet. Tik un tā tur bija abnormālākās rindas un veikalu izpirka tai pat dienā, kad kaut ko pieveda.

Redzi, lauciniekiem kā tādiem, kuriem ir tipiski vai nu pašiem savs pleķītis vai tuvu pieejams kāds izdalīts zemes gabals -- ja ne pašam, tad kaimiņam vai kolhoza zemē, vienmēr arī ir bijušas iespējas vest labāku pusnaturālo saimniecību un tik tiešām pārtikas produktu ikdienas nepieejamību neizjust. Pilsētnieki arī centās tikt kaut kādā veidā pie naturālās saimniecības priekiem, un ja tika, teiksim, pie vasarnīcas gabala, kur audzēt kartupeļus, gurķus, tomātus un varbūt kādus augļus, tad tiešām varēja kaut kā mēģināt dzīvot un vismaz pārtikas ziņā justies OK.

Rīgā, savukārt, atceros, ka veikalā varēja diezgan brīvi dabūt skābētus kāpostus, nez kāpēc bietes, maizi, kefīru, pienu (pēdējos trīs, ja gāji pakaļ līdz pusdienlaikam). Viss pārējais, sākot no krējuma un beidzot ar apģērbu, bija subject to availability and looooooooooong queues.

Kā jau teicu, salīdzināt dzīves līmeni ar Indiju neviens te netaisās. Bet, ja kāds apgalvo, ka naturālā saimniecība un citas manis norādītās lietas ir vidēji stipras ekonomikas, kas ir efektīvāka nekā lielākajā daļā citu pasaules valstu, izņemot dažas(!) galvenās(!) Rietumu valstis, rādītājs, atļaušos tikai pasmaidīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un, starp citu, kā jau norādīja junona, pirms pavisam neilga brīža varēja lasīt (neatceros, vai RL, vai Dienā, vai "Ir") Gorbačova sarunu ar Rietumvalstīm(Vāciju) atslepenojumus, kuros viņš reāli diedelē naudu savai vidēji stiprajai ekonomikai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visa ASV dzīvo uz milzīgiem parādiem. Jebkura nauda mūsdienu banku sistēmā pēc būtība ir parāds. No tā nevar izdarīt tik tālejošus secinājumus par valsts ekonomikas absolūto stiprumu vai vājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti gan, kāpēc ne?
Galu galā, gan reitingu aģentūras, gan noteikta virziena ekonomisti par to cepās ASV sakarā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piemēram, ja 2010. gadā ASV nacionālais kopprodukts samazinājās par 0.1%, bet Indijā pieauga par 8%, tad diez vai tas nozīmē, ka amerikāņi ir kļuvuši par nabagiem, bet indieši ir kļuvuši stāvus bagāti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja cipari būtu tādi, tad, protams, ka nē.

(Reply to this) (Parent)

Ja mēs gribam analizēt, kā PSRS sabrukumu ir ietekmējusu tās ekonomika, tad salīdzinājums ar citām valstīm, ieskaitot, Indiju ir neizbēgams. Jo rodas jautājums, kāpēc nesabruka Indija vai Ķīna, kur cilvēkiem klājās daudz sliktāk? Man jau šķiet, ka divi_g pēc tam pats ievietoja vienu amerikāņu analītiķa rakstu, kur pateikts, ka PSRS sabruka tāpēc, ka cilvēki pārstāja ticēt šai sistēmai. Turklāt par spīti PSRS centieniem, republikas saglabāja savu nacionālo identitāti, kas arī noteikti bija ļoti ietekmīgs faktors PSRS graušanā.

Ja Gorbijam būtu izdevies realizēt savas reformas, tad varbūt mums būtu Ķīnas tipa sociālisms-kapitālisms. Bet tas droši vien nebija iespējams, jo par spīti dažiem ideālistiem, masas vairumā neticēja PSRS ideoloģijai. Ķīnā tas izdevās, jo tur cilvēki šķiet ir sekotāji vienai idejai jau tūkstošiem gadu.

Man šķiet interesants Slovēnijas piemērs, jo šī valsts spēja saglabāt valsts kontroli ekonomikā un izvairīties no neprātīgas privatizācijas. Rezultātā tā arī ir visveiksmīgākā bijusī Dienvidslāvijas valsts.

(Reply to this) (Parent)

Ceru, ka tu nemēģināsi mums vēl arī iestāstīt, ka PSRS laikā nebija bomžu. Bomži bija, tikai viņu izķēra un salika čokos, jo PSRS kriminālkodekss paredzēja kriminālatbildību par šādu dzīvesveidu. Starp citu, pēc šī panta tiesāja arī Brodski, lai gan šajā gadījumā tas bija tikai iegansts, protams.

(Reply to this) (Parent)