| jours tranquilles a Stokholmas 26a |
[Jul. 7th, 2009|10:36 am] |
90` Rīgas Modes kļuva par Burda Moden un pārcēlās uz neliela izmēra ēku Hamburgas ielā. Tur nāca un gāja Latvijas olimpieši, kuriem tika šūdinātas formas, modeļi pieradinātām un nepieradinātām modes skatēm, šuvējas otrajā stāvā sēdēja pie vaļējiem logiem un dziedāja līdzi radio par mīļo grāmatvedi, piegriezējas kopā ar brigadierēm dzēra tēju no puslitra burciņām, kaimiņmājas frizieres sasmēķēja ar uņivermaga pārdevējām un visas kopā gāja ēst putukrējuma tortes pie ražošanas mehāniķiem, kuri mitinājās pagrabā (viņi prata uztaisīt ūdensvārāmo spirāli no vada, žiletēm un sērkociņiem!!! un stāstīja man šausmu stāstus par žurkām, kas prot staigāt kājām gaisā pie griestiem...). Man pa to laku bija kategoriski noliegts spēlēties ar vietējiem bērniem, tāpēc es vazājos pa gārsās aizaugušo sētu, runājot pie sevis krieviski, kāpu kokos, sekoju līdzi zirnekļu dzīvēm un sauļojos uz trepēm, apakšā paklājot kartona iepakojuma loksnes. Viss, kas bija palicis pāri, bija pāris adāmmašīnas, kuru apslēpētā dūkšana nāca no kaut kurienes dziļi ēkas iekšpusē. |
|
|
| Comments: |
Ūdensvārāmā spirāle no vada, žiletēm un sērkociņiem (un diegs vēl vajadzīgs) ir īzī pīzī. Doma tāda, ka tām žiletēm jāatrodas vienai virs otras ar divu sērkociņu atstarpi. Pie vienas žiletes pieķibina vienu vadu, pie otras — otru, skatoties, lai nesaskaras. Visu pasākumu sastiprina ar diegu, pārspļauj pār kreiso plecu un mērc ūdenī. Vispār ierīce ir ļoti asprātīga: īstā spirāle sastāv no sildelementa, kas gan elektrību vada, bet samērā slikti, un procesā pats sakarst. Žilešu ūdens vārītājam sildelementa vietā ir ūdens, kas arī elektrību vada diezgan slikti. Pie viena to var izmantot kā pamācošu fizikas eksperimentu: ja ūdenim piebeŗ sāli, izsit korķus. Tā mēs varam mācīties par elektrolītiem.
Esmu sajūsmā par padlaiku ļaužu sadzīvisko nou-hau!!!! | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}