kanariņš - boksa maiss. [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

boksa maiss. [Sep. 27th, 2010|12:06 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
šodien es norāvos. Sabļāvu uz pārdevēju veikalā. Sāga tāda, ka novakarē, sava vistālākā rajōna mazajā sūda lavočkā, kur ļaudis tikai izmisumā iet kko pirkt, jo cenas tur ahujennās, es ar E dodos iegādāties saldējumus, jo noskaņojums man labs, $ arī ir un esmu ar mieru izlikt to par salčukiem daudz neklīrējoties, tad nu ejam iekšā, izvēlamies saldējumus (tos, kurus gribas, nevis tos, kurus varam atļauties, jo šovakar varam atļauties visu), pirms mums kāds vīrietis arī ņem salčukus, forši, E stiepj visu klēpi pie kasieres, lai norēķinātos, es bīdu vitrīnu ciet un dodos maksāt. Abet pārdevēja man saka, ka ņehuja man nepārdos, kamēr es neaiztaisīšos saldējumu vitrīnu. Es viņai, savukārt, atbildu, ka nevaru aizvērt, jo tā kaste ir iegrozīta tā, ka es no savas vietas nekādi to nevaru līdz galam aiztaisīt (šeit man būtu jāsaka - "ar rokām nenocūkojot vitrīnas stiklu" (jāpiebilst, ka vaļā palikušais atvērums bija pāris cm, jo oriģināli man tiešām neizdevās aizvērt ciet, līdz ar ko es papūlējos otrreiz, aizbīdot tik ciet, cik nu varēju), bet tik tālu es netiku, jo ) pārdevēja šajā brīdī lecīgā tonī atcērt, ka "nav ko līst, tur, kur nav jālien". "Līst"!!! Man iestājās nevis maigs, bet diezgan konkrēts WTF, jo vispār es esmu likumpaklausīgs pilsonis un cenšos ievērot visas normas un esmu diezgan pacietīga, bet konkrētajā brīdī ieslēdzās kkāda netaisnības sajūta (tip, ja pircējs nedrīkst pašapkalpoties, tad slēdz to vitrīnu ciet, kā arī es neesmu nekāda tur viņas meita vai vedekla, ka drīkst ar mani tik familiāri runāt). Tad nu es grābu vienā piegājienā visus tos saldējumus no viņas letes nost, vēru to vitrīnu vaļā un metu sparīgi atpakaļ iekšā, aizcērtot visu, cik stipri vien var un paaugstinātā tonī uzbļāvu "kā jūs vispār izturaties pret klientiem!!! jūs esat tik bagāti, ka krīzes laikā varat šādi izturēties pret saviem pircējiem?!!" Ikkatrā darbībā un skaņā ļoti apzināti ieliekot maksimālu naida un agresijas devu. Gan pret šo vienu konkrēto būtni ar mērķi nodarīt viņai (psiholoģiski) pāri, gan arī par visām tām tantēm, kuras pēdējo pāris mēnešu laikā kioskos, pārdodot man braukšans biļetes, ir izturējušās nevis kā pārdevējas, bet gan, es atvainojos, kā kurvas u.tml. Bļaģ, nu, cik var!!! Ja es kādreiz braukšu no LV prom, tad tas nebūs naudas vai darba dēļ, tas būs tamdēļ, ka LV tik nenormāli daudz cilvēku viens pret otru un bez kāda īpaša iemesla izturas vnk kā pimpji

Es atkārtojos, bet man gauži patīk Vizuālais pielikums

bet visādi citādi, bunakti
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]josie
Date:September 27th, 2010 - 12:45 am
(Link)
nav brīnums, ka no ārzemnieku mutēm klausos stāstus par bļaujošām tantēm Rīgas veikalos, kuras nevis vēlas preci pārdot, bet gan izlikt visu dzīves kravu uz pircējiem. kaut kā neērti man viņu visu priekšā un šo stāstu priekšā ...
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:September 27th, 2010 - 12:46 am
(Link)
padomju relikti, kad pricējam bija pārdevēja vajadzīga, nevis pārdevējai pircējs....
From:[info]divi_g
Date:September 27th, 2010 - 12:51 am
(Link)
Imho ne tikai, 1kārši savstarpējo attiecīgu "kultūra" tāda.
[User Picture]
From:[info]junona
Date:September 27th, 2010 - 01:43 am
(Link)
Man reiz arī bija līdzīga vārdu pārmaiņa ar vienu kioska pārdevēju karstā vasaras dienā. Tante regulāri demonstrēja diezgan jocīgu attieksmi pret klientiem - it kā es pie viņas dzīvokļa durvīm regulāri klauvētu un prasītu, lai iedod palasīt avīzi, aizdod sērkociņus utt. Tad nu vienreiz arī mans vadzis lūza - dažos teikumos viņai izskaidroju savu izpratni par pārdevēja un pircēja attiecībām. Tiesa, viņai tas bija kā pīlei ūdens. Kaut ko nourkšķēja un viss. Es pateicu, ka viņas kioskā pat sērkociņus vairs nepirkšu un tā arī vis beidzās. Tagad, plānojot savu ceļu vienmēr rēķinos, ka šāda kioska nav.
[User Picture]
From:[info]dumshputns
Date:September 27th, 2010 - 05:58 am
(Link)
Ah, nubet Tu taču runā par valsti un pilsētu, kurā cilvēks cilvēku pastumj malā kā priekšā ceļam nokārušos zaru skriešanās sacīkstēs.
Bet jakas, tad es nekad nezinu, kā vissmalkāk uz šādiem apkalpojošā personāla gājieniem atbildēt - tur vajag izkopt kādu sevišķu piegājienu, kas atstātu ne tikai paliekošas, bet arī pozitīvas sekas..
Dieniņ, tur jau varētu pat izpausties - iedomājies, ja pieņem, ka kliegšana vien jau ziniet, ir pierasta lieta viņu aprindās, tad ko viņa teiktu, ja tos saldējumus tā pa vienam un slaidi mērķējot no durvju puses mestu pret sienu? Ā - kliegtu un sauktu policiju.. nu, ko vēl varētu darīt? Suģestējoši mistiskā balsī paskaidrot, ka viņas liktenī ir ierakstīts mirt vienā no šādiem klientu apvainošanas gadījumiem no slikti pieskrūvētas griestu lampas svara? Varianti?
[User Picture]
From:[info]str
Date:September 27th, 2010 - 08:01 am
(Link)
vienkāršākais variants - visu paņemto preci atstāt viņai uz letes - nu sory, tad ejam prom.
[User Picture]
From:[info]komentators
Date:September 27th, 2010 - 08:45 am
(Link)
apbrīnojami, šādos brīžos ir žēl, ka nav tāda sistēma kā amerikā, kur vienmēr var parunāt ar veikala menedžeri, ja pārdevēji uzvedas debīli.
[User Picture]
From:[info]hotai
Date:September 27th, 2010 - 09:44 am
(Link)
man no "Falling Down" mīļākais epizods ir no burgernīcas, kur Duglasu dikti sadusmo stulbie burgernieki.
From:[info]dzeina
Date:September 27th, 2010 - 12:21 pm
(Link)
Vajadzēja saldējumus viņai degungalā nomest, bet nu vispār es ar tevi.