|
Sep. 27th, 2010|01:43 am |
|
Man reiz arī bija līdzīga vārdu pārmaiņa ar vienu kioska pārdevēju karstā vasaras dienā. Tante regulāri demonstrēja diezgan jocīgu attieksmi pret klientiem - it kā es pie viņas dzīvokļa durvīm regulāri klauvētu un prasītu, lai iedod palasīt avīzi, aizdod sērkociņus utt. Tad nu vienreiz arī mans vadzis lūza - dažos teikumos viņai izskaidroju savu izpratni par pārdevēja un pircēja attiecībām. Tiesa, viņai tas bija kā pīlei ūdens. Kaut ko nourkšķēja un viss. Es pateicu, ka viņas kioskā pat sērkociņus vairs nepirkšu un tā arī vis beidzās. Tagad, plānojot savu ceļu vienmēr rēķinos, ka šāda kioska nav. |
|