Man atkal šķiet, ka ir vērts mācīties tās valodas, kurās var izlasīt to, kas interesē. Un ja es šādā griezumā salīdzinu lietuviešu valodu ar angļu, vācu, latīņu, semgrieķu, itāliešu utt. valodām, tad tas ir vienos vārtos. Kas attiecas uz bērniem, tad neredzu iemesla mācīt viņiem lietuviešu vai igauņu valodu, jo kur ir teikts, ka viņš dzīvos šajā visuma pakaļas caurumā?

(Reply to this) (Thread)

man atkal otrādi (par to lasīšanu)
un krīt uz nerviem, kad satiekās LV ar LT un runā sav astarpā angliski.
un ausgstskolā man samāca kanonus un etalonus a la Spāņu infantas un viņu baroks, kamēr čehi un poļi, kuru dēļ šis tas LV izskatās tieši tā, kā izskatās, paliek tumša bilde. un tad bāleliņš salīdzina ar to nabaga spāniju un franciju un itāliju un tad šķiet, ka te vien tāds dirsas caurums ir. nevis kopijas, bet variācijas; un tās var būt auglīgas, neatkarīgi no tā, kurā visumā vietā atrodas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tas jau principā ir tikai un vienīgi privātās attieksmes jautājums cik tal vietējā mēroga stila pazīmes celt vai nicināt, un nez vai valodai tur īsti svars

(Reply to this) (Parent)

Kā tas ir - otrādi?
Par to bāleliņu tieši tā arī ir. Let's face it, mēs atrodamies nomalē, tāpēc, ja griba zināt paraugus, tad atliek spānija, itālija, francija utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

otrādi tādā ziņā, ka pietiek pilnīgi ar angļu un varbūt nedaudz vācu valodu. visas pārējās es mierīgi varētu arī aizmirst (kas lēnām, nepraktizēšanas rezultātā arī notiek). Proti, ir metafizika, kurai nav problēmas iet pāri robežām un nācijām, bet ir arī daudz piezemētākas disciplīnas, kur teritorija un fiziskie čekpointi ir ļoti no svara. nu, piemēram, man; lai sēdētu arhīvā, krievu vaoda ļoti noder; un tādā ziņā - līdzvērtīgas tēmas pētniekiem no R, esmu soli priekšā, jo varu ne tikai krievu arhīvā sēdēt, bet arī latviešu, un būt pavisam ideāli, ja arī leišu un igauņu (jo tie man tematiski un reģionāli ļoti sakrīt), kas noteiktas practice-based tēmas paver daudz niansētāk, nekā tikai tiem, kas var pasēdēt 3 mēnešus Maskavā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau kā kuram. Vienam svarīgi zināt igauņu valodu, bet citam - senitāļu. Bet bez kā minimums vienas lielās svešvalodas no way. Protams, jo vairāk valodnu zina, jo labāk. Tikai valodu mācīšanās ir time konsjūming process, kas bieži var būt arī ne īpaši patīkams. Bet dzīve ir īsa.

(Reply to this) (Parent)

lūk, lūk, junonai ir punkts - valodas vajag mācīties ar jēgu. nemācītos es pašlaik igauņu valodu izdevības un vajadzības spiests, tā vietā būtu ķeries pie spāņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tā lieta. Ja nezina vismaz vienu no lielajām valodām (bet labāk jau, protams, zināt 2 vai 3), tad normāla izglītība ir impossibelis. Ja ir vajadzība, tad, protams, vēlāk var piemācīties klāt kādu eksotisku valodu tipa somu, norvēģu vai madžāru. Bet lai tiktu klāt normālai informācijai bez angļu, vācu, franču, itāļu iztikt nav iespējams.
Man arī nav problēmu runāt ar lietuviešiem vai igauņiem angliski. Jo tad jau atkal vai rasties jautājums, kura tad īsti būs saziņa valoda - mūsu vai viņu. Bet ja ir kāda neitrāla valoda, kas abiem ir zināma, tad tā ir ok opcija - nevienam nav priviliģētas pozīcijas.
Vispār jau būtu cool, ja, piemēram, oficiālā Eiropas Savienības saziņas valoda būtu, piemēram, latīņu. Arī šajā gadījumā visi būtu vienādās pozīcijās un britiem nebūtu jāklausās, kā citi mokās ar angļu valodu utt. Tad visi mocītos puslīdz vienādi.

(Reply to this) (Parent)