|
Aug. 3rd, 2010|01:19 pm |
Igaunijas Tautas Muzeja ikgadējā almanahā „Lee” XVI, 2010. gada pavasarī tika publicēta Latgales rakstnieces Naaizmērstules (Rosalia Tabine, 1890-1965) pasaka „Par slymū mōti un jōs trejam meitom” (Haige ema ja kolm tütart), kuru tulkoja un komentēja Hannes Korjus. Tas ir Naaizmērstules darbu pirmpublicējums igauņu valodā. Hannes Korjus ir atdzejojis igauniski divus Jura Italo Veitnera (1943-1995) dzejoļus.
– „Veltīts jaunajiem igauņu dzejniekiem”(Pühendus noortele eesti luuletajatele) un „Vecie Ziemeļlatvijas kapsētu akmeņi”(Vanad Põhja-Lätimaa hauakivid/ Jaak Igaun un ...)/ http://www.kirjanikekodu. kongress.ee/07tolked /veitners_tutv.php. Tie ir publicēti literatūras portālā „Kirjanike Kodu” (Rakstnieku nams). Minētie Jura Italo Veitnera dzejoļi ir vieni no tiem paraugiem Latvijas rakstnieku daiļrades kopumā, kurā – vairāk vai mazāk – pastāv t.s. Igaunijas/igauņu tematika. Tāda ir Tērbata Ausmai Pormalei un Laimai Līvenai, Jānim Peteram teritorija starp Rīgu un Pērnavu ir kā savdabīgā „ideālā valsts” – „Starp Rīgu un Pērnavu ceļi ir ziļi, un zila ir jūra, uz zili ir sili.” (J. Peters „Es ieskātos tautās kā brīnišķā kokā”). Sarakstu var turpināt ar Visvalža Lāma, Gunara Janovska, Pāvila Rozīša, Aleksandra Čaka, Augusta Deglava vārdiem vai atcerēties U. Bērziņa poēmu „Piemineklis donam Alfredo”, kuru var uzskatīt par „savdabīgu Latvijas igauņu minieposu”... Arī no igauņu rakstnieku puses ir sastopama līdzvērtīga
Latvijas/latviešu „tēlu” izmantošana savā daiļradē. Var pieminēt tādus rakstniekus kā
Mati Unts, Jāns Kaplinskis, Juhans Vīdings, Tēts Kallass, Augusts Gailits, Eduards
Vilde, Contra ar savu neseno „Latvijas disko” u.c.
nevis krievu valodu, bet leišu un igauņu māciet saviem bērniem, dārgie latvju tautieši! un pēc tam poļu, čehu un vāciesu, nevis vispirms franču, spāņu un itāļu. |
|