Comments: |
Nu, ja galīgi pie sienas piespiež, tad sagaidi, kad tvēriens mazliet atslābst, mauc pašam tuvākajam no visa spēka pa olām, nomet visas mantas un laidies lapās. Galu galā, kas ir svarīgāk - manta vai pati? Otrs variants ir visur ņemt līdzi E. Vai thel.
been there, done that, no labi noauguša ķērāja aizmukt ir praktiski neiespējami, ja vien tuvumā nav kāda publiska vieta, kurā patverties. lai gan varbut tiešām, vingrošana un baseins būtu jānomaina pret krav magas nodarbībām.
(un būt visur vīru aizgādībā vai žēlastībā ir tieši tas, kas šajā un visās citās situācijās ir perverss.)
Ja tu vari normālā tempā novālēt kaut 200 metrus, tu jau esi drošībā, jo nedomāju ka tādi alkāni šļopancos (ļoti neērti apavi skriešanai) ir spējīgi uz baigo sprintu.
Par to azigādību tu mani pārprati - tad jau diskriminētiem būtu jājūtas visiem, kas algo miesassargus. Un kāda gan dzimumam ir nozīme? Ja tu būtu lesbiete, es teiktu, lai tu ņem līdzi savu beibi.
oi, nē. Šis nudien nav labs padoms. (Es par pirmo). Vismaz, ja ir kādi pašsaglabāšanās instinkti.
Kas vainas šādam variantam?
Jo, ja nu tas lops līdz ar alko ir sarijies kko uz amfetamīna bāzes? Tad aizbēgt varētu būt sarežģīti.
Piekrītu, ka amfetamīna un alkohola kombinācija var padarīt indivīdu pilnīgi nepieskaitāmu. Tai pat laikā šī kombinācija uzliek nenormālu slodzi sirdij - ja šajā stāvoklī vēl sāk skriet (vai varot), tad var nomirt ar sirdstrieku.
tāpēc, ka, pirmkārt, arī pašai bebei ir vēlams būt ne ar aizdusu pirmajos 100 metros. Kā arī ir vēlams zināt, kur skriet. dziļāk iekšā tukšā guļamkvartālā toč nav jēgas. u.t.t., u.t.jp.
Es, protams, nezinu universālu recepti, kas varētu šādos gadījumos palīdzēt, bet nupat es vairs nesaprotu, par ko jūs te dāmas aģitējat? Par to, ka ķepiņas gaisā, gals klāt, un tur neko nevar darīt?
Vai varbūt vajag nēsāt somiņā asaru gāzi, nazi vai šaujamieroci?
saproti, kad ir reāla, fiziska vardarbība vai skaidri draaudi, tad, protams, ir pašsparotami, ka vajag rīkoties ārkārtēji. Taču lies vairums šādu situāciju nav ar vardarbības mērķi (nu, tur džekiem bija fanī, gribējās pajautroties), kas, protams, šīs situācijas nepadara mazāk nepatīkamas, bet no otras puses - no pašas reakcijas ir daļēji atkarīgs, kā tā tālāk attīstīsies, vai kļūs nekontrolējama, vai tomēr vnk saņemsi savu pazemojuma devu un esi brīva staigāt tālāk. Lūk, tur jau arī ir problēma, ko darīt? | |