beidziet mani te biedēt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tak beidz baidīties, nav jau īsti no kā :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, aha

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Banāli, bet tēze par to, ka nav jēgas satraukties par to, ko nekādi nevari ietekmēt, arvien ir riktīgi aktuāla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vienmēr kaut ko var izdarīt mazāk vai vairāk saprātīgi, arī vissūdīgākajos apstākļos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet ne pirms sūdīgajiem apstākļiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad mans vectēvs 1917. gadā, padzirdējis, ka cars gāzts, iepirka un noslēpa 40 maisus ar kaltētiem zirņiem un vēl rudzus, viņš pēcāk bija makten apmierināts par uzkrāto rubļu izlietojumu. Bet krāt gan nav jēgas – ka nesanāk kā vienai mūsu attālai radiniecei, kas 1915. gadā pārdeva savu pusmuižiņu par 3 miljoniem rubļu, aber 1919. gadā par šo naudu Petrogradā Ziemassvētku svinībām nopirka 3 kukuļus baltmaizes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to jau stāsts, ka nez vai būtu prāta darbs vectēvam tos zirņus iepirkt 1916. gadā tālab, ka Juaņs Šiais atteicies no Ķīnas imperatora titula. Un tas nebūtu bijis prāta darbs pat par spīti tam, ka tāpat 1918. gadā šim šie zirņi būtu tāpat lieti noderējuši, jo viņi īsti tomēr nenoderētu tieši tālab, ka Ķīnā bija pamatīgas jukas.

(Reply to this) (Parent)