"Ne īpaši, varbūt vien to, ka vakcīnskeptiķiem arī kara gadījumā vajadzētu pieturēties pie "katrs pats par sevi" attieksmes."
Vispār jau not necessarily, jo vienmēr var argumentēt, ka ir kāda būtiska atšķirība, kas analoģiju vājina, piemēram, kara nodarītās briesmas ir krietni lielākas, utt. Es saprotu retorisko analoģijas lietojumu, bet, manuprāt, jēdzīgāk ir apelēt pie citām praksēm, kad mēs uzņemamies kādas neērtības kopējā un sava labuma vārdā. Tādu piemēru taču netrūkst. Turklāt daudzos gadījumos vakcīnskeptiķi (lai ko tas arī nozīmētu) neiebildīs pret to, ka dažos gadījumos kopējā labuma vārdā kaut ko nepieciešams upurēt; viņi tika teiks, ka vakcīnas nav tas gadījums - tāpēc, ka tās nestrādā, rada nopietnus riskus, you name it.