Tu pieņem, ka cilvēks ir suverēns. Ja tā tomēr nav, tad tā domāt būtu kļūda. Ticību varētu uzskatīt par nekritisku pieņemšanu, ja ar to tiktu aizvietotas zināšanas gadījumā, kad tās ir pieejamas. Bet Dievu nevar izzināt, vismaz šī vārda stingrā nozīmē. Ticībā vispār nav tik daudz runas par izziņu, lai gan arī tai ir sava vieta. Kas attiecas uz pazemību un paļāvību, tu atkal pieņem tās par kaut ko sliktu pašu par sevi. Bet varbūt tas tomēr atkarīgs, uz ko tu paļaujies - uz to, kas ir uzticams vai to, kas nav.

Bet domāju, ka ieraksts ir par ko citu, tāpēc diez vai būs produktīvi turpināt par šo diskutēt.