Kā teica Aija Andrejeva, "bāc, kā man apnicis mans uzvārds". Iedomājos, ka varbūt vislabāk būtu pieņemt vecāsmātes meitas uzvārdu. Tas arī paliktu tad nemainīgs, neatkarīgi no nekādiem vīriešiem. Opcija pašai savs meitas uzvārds nepastāvēja, jo tas arī bija apnicis, kaut kā nekad nebija paticis, droši vien tādēļ, ka beidzās ar "-sone", kas nozīmē "dēls", bet es neesmu dēls, es gribētu būt vairāk sieviete un tamlīdzīgi.