Spēlītes
"Spēlēt māju" ir burvīgs izteiciens.
Man nepāriet sajūta, ka es šad tad spēlēju pieaugušajos, spēlēju māju, dažreiz - spēlēju sievieti. Spēlējos tad, kad uznāk enerģija. Pārējā laikā eksistēju kā Cilvēks (nekatrā dzimtē un nenoteiktā vecumā).
Kad taisu ēst, tad spēlēju mājās un spēlēju sievieti, kad uzvelku kleitu un zeķubikses, tad spēlēju sievieti un "pieaugušajos". Kad braucu mašīnā pie stūres vai samaksāju kādu rēķinu, tad spēlēju "pieaugušajos". un tā tālāk :) Nekad nepāriet šī neīstuma un neparastuma sajūta, kas rodas spēlēs.