Subj.
Biju filozofiskā pastaigā pa mežu, kārtējā, pēc laika, kā arī meklējot laiku. Vispirms gan pie ezera apmainījos ar dažām frāzēm ar makšķernieku. Viņš nerunāja latviski. Nu tad es arī pārmaiņas pēc nerunāju - jūtos par to lepna. Domā kušana esot. Kas to lai saprot? Es. Nu ok. Es aizdevos pēc laika. Atradu: kāda īpaša gaišas krāsas sūna vai ķērpis, un atskaņas tiem es labāk nerakstīšu, ja nu vienīgi rūnu-dūņu.