Uzskatu ravēšana: sen nebija darbu!
Nu, cik tad var vainot Pienvedēja bēdām to,kam dzīve ir beigusies nemaz nēsājot uz rokām kādu, varētu padomāt, ka sporta treneri daudz nopelna? Viņi jau ir tik laimīgi, jo apjēdz: ja kaut kas nesanāca, turpini to darīt vēl un vēl, tikai uzliec blakus vēl hronometru! Vai ir nācies reiz gleznot diptihu ar flomasteriem? Protams, ka ne! Tik stulbas kultūratsauces gatavo izmantot bērnudārznieku tajā brīdī, kad viss kļūst vienalga, jo zili brīnumi jau ir redzēti visādi, un protams, ka nevar ticēt kaut kam, kas nav redzēti? Varētu padomāt, ka es visu mūžu iedomājos, ka zilu ilgu zirgs, tas ir kaut kas jauks? Kāda tad jēga ilgoties, ja tas ir tik skumji?! Vai tad dzīvošanai pietiek tikai ar skaistumu? Ne, nepietiek! Lai izvilktu laimīgo lozi, vajag, kā minimums, vismaz aizpildīt čeku.

Ja brīnumus tiešām redz, tad nav pilnīgi nekādas vajadzības tiem visu laiku ticēt! Tad arī var pasmieties un aizmirst, vienkārši piecelties, beigt visu laiku vaimanāt un vienreiz sākt dzīvot? Ar hronometru tas pat ir jautrāk. 😥 Nākamais darbiņš: mākoņstūmējs. Pērkons kādreiz to varētu izdarīt, mēs jau laikam latvieši visi vien esam, un dziesmu vācelīte pamatīga, bet jāskatās taču arī, kādas ir valodu modes kā kurā auditorijā. Pareiza dziesma dara brīnumus. Protams, ka kaitina, ja Manta uzražo skumju dziesmu par jokiem, tā jau kārtējā depresija, vai tad tas var būt skaisti? Varbūt arī. Vai tiešām jāapgūst būs miliča profesija, lai mājās ieviestu kārtību? Citreiz. Netrāpīja. Abi eñgeli noeelsās vien. Vai tiešām vadītājiem mūsdienās nevar uzticēties un jāuztraucas par avārijām? Ja jau nevar paļauties, tad jau visu laiku jābūt nomodā. Un tas ir čakars.

Tā ir automātiskā rakstīšana sirreālisma mākslas stilā, kādu laiku nebija iemēģināta. Tas ir interesants vingrinājums uz ātrumu. To var darīt pat bez ierīcēm un aparātiem, ja to nav pa rokai. Ja galvā pilns ar skrūvēm, var iztikt pat bez pulksteņa, tā jau bumba ar laika degli.