Man liekas, ka tās pašas bailes no pārmaiņām/nezināmā vien ir. Tā vietā, lai kaut ko būtu jāmaina, un jādzīvo ar sekām, vienkārši lūdzam augstākus spēkus (zinātni, šajā gadījumā), lai mēs kādu rītu pamostos, un visas problēmas būtu atrisinājušās neko nemainot.

Tāpat iesim uz veikalu, pirksim desu un kotleti, tikai tagad tā būs izaudzēta mēģenē nevis kūtī (galvenais, tik pat abstrakti un nemanāmi kā tagad). Enerģiju varēsim lietot kā līdz šim (vēl vairāk!), bet nebūs jāskatās uz vēja ģeneratoriem, jo enerģija tiks saražota kaut kur zem zemes neredzamās, nemēslojošās un drošās AES. Pat jāslimo un jāmirst vairs nebūs - varēsim droši katru rītu ielādēties savā operatīvajā atmiņā, - svaigi kā gurķīši.

Tāpat kā Tu ar šausmām domā par to, ka mums varētu nepietikt laika, tā viņi ar šausmām domā par tām reizēm, kad paši mēģinājumi kaut ko radikāli mainīt ir noveduši pie ļaunuma - ar to domājot komunismu, eigēniku, agrīno psihiatriju, utt. Tāpēc arī visi salīdzinājumi ar totalitārismu, un tik drudžaina reakcija.