Man liekas, ka daļa problēmas ir melnbaltā domāšana ar ko grēko abas puses. Ka ir lietas, kas ir savstarpēji izslēdzošas un ka jēga ir tikai darīt visu uz 100% un ka zaļi ir tikai a, b, c. Tas ir līdzīgi kā ar zero waste. Latvijā patiesībā ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo pēc šiem principiem, bet grauzdiņu ar avokado atļauties var tikai daļa no tiem. Liela daļa zaļo ideju ir saistītas ar naudas atmazgāšanu, projekti iet vai neiet cauri jo kādam ir iepiķots kukulis un iebildumi pret šo ne vienmēr nozīmē iebilšanu pret zaļām idejām un pat ja tiek atklāts kas un kā, reāli sodi neseko (skatīt teikuma sākumu). Plus vēl tas, ka aktīvistiem bieži vien ir pilnīgi skaidrs kāds ir vienīgais pareizais veids un jebkas cits uzreiz ir slikti. Nemaz nerunājot par zaļmaldināšanu? (greenwashing) kas pie mums notiek baisos apjomos
Es esmu diezgan zaļa, bet ir lietas, kuras vienkārši šajā dzīves posmā nav reāli īstenot un esmu sapratusi, ka mani vairāk uztrauc bioloģiskā daudzveidība un vides tīrība nekā daudzi citi aspekti. Un ir ļoti daudz visādu sīkumu, kas nekotējas, bet ko izdarot var tagad izdarīt kādu mazu darbiņu tagad kas varbūt dos, varbūt nedos augļus. Izsēt vietējās puķītes sēklas, izravēt zeltslotiņu, kaut vai aiznest somu/apavus pie meistara un nomainīt rokaspulkstenim bateriju u.t.t.