Cik ļoti tu esi gatavs iztikt bez atsacīšanās - te ir stāsts par to, cik liela ir tava rezerve.
Man nekad nav piederējusi mašīna, es pārvietojos ar sabiedrisko/riteni/boltu, BET es dzīvoju lielpilsētā, kur tā var ērti dzīvot. Jau 20 km no lielpilsētas robežas, kur man ir vasarnīca, ir vieta, kur sabiedriskais brauc 5 x dienā un tikai darbadienās, bet tur ir cilvēki, kam jātiek uz darbu/skolu/veikalu/pie ārsta. Teikt, ka viņiem automašīna ir lieka greznība, lai atsakās un pārsēžas uz fiksīša?
Tas pats ir ar atjaunojamo resursu enerģijām, tās elektrību sadārdzina gala rezultātā. Un tālāk jau aiziet izdzīvos sitprākais, jo kas vienam ir nelielu nīgrumu izraisoš cipars, citam jau ir pilnīgi nepaceļams. Pieņemu, ka kamēr dzīvo pie mammas, tikmēr var būt vienalga cik maksā elektrība un cilveks skaistās nākotnes vārdā ir gatavs vismaz deklarēt mērenību patēriņā, bet ja tu pati esi tā mamma/pagastvecene/darbadevēja, tad paliek vienalga vai TECā deg kūdra, ogles vai mazuts, svarīgi ir dabūt siltus radiatorus jau tekošajā apkures sezonā.