aha. :)

Vienīgā atšķirība - kaķis nerunā, vīrietis runā un arī labi saprot, ko viņa saka.. ;P

kaķis nerunā = atbilstoši mazam bērnam, kurš arī neprot pateikt, ko viņam vajag/kas nepatīk

Par bērnu jau skaidrs, bet ar to vīrieti i ne mazāk grūti, kaut māk valodu.. ;)

Vīrietis jau ar nerunā, tik ņurd. :)

:) es savam iemācīju runāt. :P

Kaķim vai vīrietim? :P

pagaidām vīriecim, kaķis grūtāk pakļaujas dresūrai.. bet šo to jau māk - piemēram paziņot, ka "nau" nekā bļodiņā.. :P

aaa, Tev vīrietis jau tā audzis savās komunikācijas spējās? ;P~

[a cik kaķam gadu/mēnešu?]

kaķim gandrīz pusotrs gads. :)

kaaaaa?

ar ābeci droši vien sāka.. :)

:D

nea, ar vīriešattieksmes taktiku - tjip, kā tu man, tā es tev. nedzirdi tu mani, nedzirdu es tevi. nerunā tu ar mani, nerunāšu ar tevi. ātri pieleca. :P

O, jaaaa! Šitais nostrādā uz 100%! :)))

Un ne sūda nesaprot, ko viņam saka :P

Drīzāk jau neņem galvā. :)
Starp citu, tā pat kā kaķi. :)

kaķis vismaz pretim runāt arī nevar, ja arī toni saprot.. vispār tā sapratne ir līdzīga - negribu, neņemu galvā, nedzirdu un izliekos par beigtu :P

,,,
kapee es veel neesmu redzeejusi nevienu bildi ar tavu mazo beernu?

Man nav tik advancētas tehnikas :( Gan jau būs :))) Kad filmiņu izfočēšu. Aparāts labs un bildes labas, bet ar filmiņu..

vo taa .. un tad jau taa buus novecojusi info - kachi tak aug supertempos!

Toties būs interesantāk skatīties un sanāks vesela fotosesija ;))))

Pieaugušos vīrišus tik tālu noved sievietes - runā un runā un runā, kamēr vīrietim iestājas imunitāte pret klausīšanos un dažreiz pat pret bļaustīšanos un raudāšanu. Tāpat skaidrs, ka teātris ir sieviešu stiprā puse - asaras daudzreiz pazūd kā uz burvju mājienu vai krāna aizgriešanu, kad sieviete ir panākusi savu. vēl šo reizi. :P

asaras ir kolosāls ierocis, bet skaidrs, ka to arsenālu jāizmanto reti, nu pavisam kad neko nevar sarunāt vai kad ir riktīgas ziepes! ;)))))))))) un bieži vien nostrādā BEZreakcija uz kaut ko, tad vīrietim atveras acis un viņš skatās - kāpēc viņa klusē un neko nesaka? Tad vīriec biki sāk domāt.. :)

Un izdomā - aj, da nafig. :P un ir vēl viena šķirtā ģimenīte. Man patīk rāma ģimenes dzīve, ne skandāli.

nez, kā zemāk ar itta nospriedam, galvenais, lai nav rutīnas..
likt domāt jau nenozīmē skandālu :P

Likt domāt? par ko - par laikā nenomaksātiem rēķiniem un sievas izklaidēšanu? ;))

o, jā, par pēdējo vīrieši šad tad dikti piemirst.. :/

Mhhhh... tāpēc jau nav jātaisa tracis... piedāvā pate kādu izklaidi, kad Tu vēlies kaut kur aiziet kopā ar MV! Visi vīrieši tak nav vetārsti, kas visu no acīm prot nolasīt! :P

nu baaa! kurš te par tračiem visu laiku runā! :P
tāpēc var uztaisīt nevainīgu ģīmi un teikt - vecais, baigi sen nekur neesam bijuši.. un nolaist actiņas..

tāpēc - jo mazāk taisa teātrus, jo lielāka iespēja, ka vīriec tevi uzklausīs/dzirdēs. elementāri! :)
bet ir, kam šitas nepielec. :)

pieradums = notrulināšanās = imunitāte :)))))

aha, tieši tā :) tāpēc vajag izvairīties no pieraduma. :)

nu, varbūt ne vienmēr un visur - zināmai drošībai, piem., jābūt, ka vīriec zina, ka viņam i sieviete, uz kuru vienmēr var paļauties. bet būtībā - jā, rutīna ir nelāga lieta.. tāpēc ik pa laikam tad vīriec jāizsit no sliedēm - jāpārsteidz, jāsadusmo, jāsamīļo. lai viņam ari nav garlaicīgi..
ai, nu, tāpēc saku - tāpat kā ar mazu bērnu :P

bet - galvenais bez kaut kādiem teātriem. emociju izpausmes tik tad, kad tās patiešām IR nevis, lai kaut ko ar to panāktu, citādi zūd jēga... tad arī nebūs rutīnas un, kad būsi dusmīga/bēdīga/utt,tad ieklausīsies, nevis padomās - atkal jau tie pekstiņi....

aaa, bet es dažreiz parādu skābu ģīmi un tā, ja kaut ko gribas, bet nav.. ;))) pieejai jābūt arī tad, ja kaut ko vajag panākt.. ;)
a kad esmu bēdīga, tad nekad nav problēmu parunāt un uz pleca paraudāt..

kaut kā panākšanai gan es teātrus netaisu - pasaku tiešā tekstā. esmu secinājusi, ka tas tomēr strādā vislabāk, jo skābjus ģīmjus, grimases, mājienus - to visu var arī nesaprast pareizi un nu i nafig man vajag kaut kādus pārpratumus un citus pekstiņus. tad jau labāk lai citreiz uzreiz saprot, ka patiešām šaizes, kad skābs ģīmis, nevis tikai "kārtējās kaprīzes"....
ar vīrieti labāk pa "vīrietiski", t.i. - jo tiešāk, jo labāk.

man izstrādātas advancētās grimases, teksti, rīcība, kad vīriec ļoti labi atšķir, kas tad īsti i - pa īstam vai tikai mirkļa nogurums.. :) un to, ka kaut ko gribas, nesaku skaidri un gaiši, bet nedaudz pieklusināti un žēlabaini.. ;)))))))))))

Vīrietim nav garlaicīgi vai tomērt Tev pašai? :P

nē, lai vecis neiesūno un nedomā, ka viņš tāda zvaigzne ha no debesīm un es uz visiem mūžiem tagad kalpošu, nekā ne! es arī esu cilvēks un man arī ir savas intereses, vajadzības un vājības..

Kāda zvaigzne, kāda kalpošana??? :DDD Laulība manā izpratnē ir simbioze, ne parazītisms! :DDD

nu takš neprot vīrieši sievietes saprast, tāpēc arī sievietēm vairāk jācenās- i pa vīru, i pa sevi.. kas tur ko nesaprast.. ne velti i tas teiciens par sievieti, kura i kakls.. visu ģimeni vada sieviete. nav jau tam ja'būt uzkrītoši, bet nemanot, tā ka pats vīrietis nejūt. bet galvenā ir sieviete.. kas rada atmosfēru mājās, veido attiecības..

atļaušos laikam vairāk piekrist mamuta variantam, ka ģimeni, attiecības un visu no tā izrietošo tomēr veido ABI.

vīriec vairāk veido ar savu pasivitāti, sieviete - ar savu aktivitāti (gudrību, sievietes gudrību..)

mēs gan laikam vienlīdz aktīvi/pasīvi...

Kad kopā jābūvē sadzīve, tad tikai no sievietes atkarīgs, kāda tā māja izskatīsies, jo vīrietim ir labi, kā ir, ka tikai jumts uz galvas. Nu, tas tā, piemērs.. Jā, složnaja štuka tās attiecības ;))))))) Kādas nu kuram tās ir, tādās jādzīvo..

o, nē - manam vīriecim nepavisam nav vienalga, kādas izskatās mājas, abi kopā ilgi štukojām par visu - ko un kā. un arī jebkuru sadzīves tehniku, mēbeles vienmēr izvēlamies kopā...

nu njaz, mana pieredze rāda, ka lielā daļa vīriešu nav nekādi interjeristi un mājsaimnieces, ģimenes pavarda uzturētāji, viņiem tādas primitīvākas lietas atvēlētas, piem., pelnīt naudu, par ko lutināt savu sievieti ;)))))))))

ko es Jums kazas noveleju? Lai neiestajas ta nolapita rutina....

nu ja nu :)))