bet - galvenais bez kaut kādiem teātriem. emociju izpausmes tik tad, kad tās patiešām IR nevis, lai kaut ko ar to panāktu, citādi zūd jēga... tad arī nebūs rutīnas un, kad būsi dusmīga/bēdīga/utt,tad ieklausīsies, nevis padomās - atkal jau tie pekstiņi....

aaa, bet es dažreiz parādu skābu ģīmi un tā, ja kaut ko gribas, bet nav.. ;))) pieejai jābūt arī tad, ja kaut ko vajag panākt.. ;)
a kad esmu bēdīga, tad nekad nav problēmu parunāt un uz pleca paraudāt..

kaut kā panākšanai gan es teātrus netaisu - pasaku tiešā tekstā. esmu secinājusi, ka tas tomēr strādā vislabāk, jo skābjus ģīmjus, grimases, mājienus - to visu var arī nesaprast pareizi un nu i nafig man vajag kaut kādus pārpratumus un citus pekstiņus. tad jau labāk lai citreiz uzreiz saprot, ka patiešām šaizes, kad skābs ģīmis, nevis tikai "kārtējās kaprīzes"....
ar vīrieti labāk pa "vīrietiski", t.i. - jo tiešāk, jo labāk.

man izstrādātas advancētās grimases, teksti, rīcība, kad vīriec ļoti labi atšķir, kas tad īsti i - pa īstam vai tikai mirkļa nogurums.. :) un to, ka kaut ko gribas, nesaku skaidri un gaiši, bet nedaudz pieklusināti un žēlabaini.. ;)))))))))))