Labrīt! Vai tad acteki bija kanibāļi? 8-/

Tas ir upurēšanas rituāls, kad priesteris izrauj sirdi. Pēc tam to sadedzināja. Saules dievu godinot. Ar kanibālismu nekāda sakara.

Es jau par to pašu.

Bildes parakstu redzi? Ne jau es to izdomāju.. :))

Man laikam šorīt ar uztveri ir problēmas.

Varbūt nivaig vienmēr visu uztver tik šausmīgi nopietni.. :P

Es mēdzu traumēties un savas asinis liekas vismaz litru esmu izdzērusi. Gaļa? Ir gadījies atraut ādu un vēl bišķi. Tad arī ņemu un pacietīgi nokožļāju nost, jo griežot dzīst daudz ilgāk. Kaut kā tā.

Weeeeeee.. :)))

ir ok :))

Nu ja, ka sīksta :)
Cilvēks ir cīpslains :)

Labi, norakstīšu šīs zināšanas uz Tavu izglītību.. ;)))))))

Nav tādas kultūras, kurā kanibālisms būtu kā līdzeklis paēšanai, ir bijušas tikai un vienīgi rituālās cilvēku upurēšanas vai pretinieku ķermeņa daļu iekšķīgas uzņemšanas, kam vienmēr ir bijusi simboliska nozīme, tas nekad nepildīja barības iegūšanas funkciju....
...lai arī pēc tam kāds varētu būt juties paēdis...

Ļoti labi..
Bet jokus Tu vispār saproti? :P

"jā, bet.."(c)

Ļaujies provokācijām? ;)

"jā, bet.."(c)

Nezinu. Man liekas, ka atsevišķās polinēzijas salās kanibālisms izveidojās, kā dabiska "ekosistēmas" pašregulācija.

Vienkārši ja homo savairojas tik daudz, ka salas pārtikas krājumi sāk tādam daudzumam nepietikt, tad labāk kādu no pašu homo vidus izvārīt vakariņām.

Toties uz kontinenta visām sugām, lai izdzīvotu savstarpējās konkurences apstākļos ir izveidojies iedzimts riebums prat kanibalismu sugas ietvaros. Vismaz neesmu dzirdējis, ka vilks ēstu vilku. Piemēram.