Uhu.

Sasodīts..

pussoliitis

Pavisam maz..

jep, es jau pati to nevaru apgalvot, bet paprasi fortunei, jamā Tev to varētu tā pa smuko apstiprināt

Ko viņa varētu pavēstīt?

jaa, man arii skiet, ka biistami tuvu...

Bet kāpēc? Kāpēc tādas galējības..

gari jaaraksta.. uzraxtiiju un visu izdzeesu..
kkaa nelogiski sanaaca.. neformuleejaas..

Nu žēl, ka izdzēsi.. :/
Tīri enerģētiski es visu saprotu, bet.. Kaut ko nesaprotu. Kāpēc tā jānotiek. Saka jau - jo spēcīgākas jūtas bijušas, jo pēcāk spēcīgākas negācijas..
Un arī attiecību procesā - ja uznāk dusmas, tad nu tāaaaaaaaadas, tāaaaaaaadas! Bet tas ir slikti. Jo ļoti grauj otra cilvēka veselību.
Bet tās dusmas ir tāaaaaaaaadas, ka gandrīz vai bauda par tām emocijām.. Stulbums!

kaisliibas...
taas, skiet, ir ljoti speeciigas kaisliibas, kas bruukot vai kaadam atlaujoties taas sadragaat, rada saapees, kas savukaart veido egoistisku aizsargreakciju, pretreakcijas formaa.. Tev ir vieglaak just to naidu nekaa dziivot ar zaudeejuma sajuutu..

Patiesiibaa gruuti formuleet..
Varbuut es vienkaarshi nezinu atbildi..

Ja tās būtu tikai kaislības, man būtu vienalga. Nu,vismaz man tā..
Naidu jau var just pret daudz ko, arī valdību ar Kalvīti priekšgalā.
Bet tas teiciens par šīm krasajām galējībām - tie nevarētu būt vienkārši maldi..
Būtībā jau es vispār šito saprotu, tikai nekad neticās, ka tā tiešām dzīvē notiek..

man liekas, ka no Mīlestības ne.
no Kaisles jā. no visādām vcitādām jūtām un sajūtām arī. bet Mīlestībai nav tādu robežu, aiz kuras sāktos naids.

Es arī iedomājos - varbūt tā nemaz nav mīlestība.
Kaut zinu, kā var sasodīti spēcīgi un apzināti darīt pāri tam, kas dārgāks par visu pasaulē..

patieshaam... shii liekas ljoti logiska un pienemama atbilde..

Tā tas tiešām varātu būt...

mhm
bet domaaju, ka Miilestiiba taapat nekur pavisam 100% nepazuud..

Nepazūd. Laikam tikai tā enerģija transformējas..

ar vienu soli...