Hmmmm, ēst ir bauda? :)))
Man ēst ir iztikt un izdzīvot.. Tāpat ļoti maz ēdamlietu, kas iet pie sirds.. Visbiežāk kā pienākums..
Vislielākās šausmas ir svētki un ciemšanās, kad ir notekti jāēd.. :)

vispār-jā, tā IR bauda! Bet nu, jā-tev jau arī saldējums un šokolāde negaršo..

Brrr, negaršo gan.. :) Kad biju maza, atceros, šokolādes tāfelītes tā vien krājās ledusskapī, mēnešiem vien.. :)))
Tāpat kā ģērbšanās, iepirkšanās, mantas, tāpat arī ēšanas - kā parasta izdzīvošanas funkcija. Man tā NAV bauda :) Nē, pareizāk - tā ir vienkārši kārtējā dzīves izbaudīšana, kam nevajag delikateses un nez kādas naudas tērēšanas.. Man pat vairs negaršo lasis kā agrāk. Daudzas lietas, ko varēju ikdienā ēst. Dīvaini. Bet varbūt tikai likumsakarīgi :) Parādības izkārtojas attiecīgā vērtību skalā..

Kheh :)
Lielākoties man arī nav īpašas vēlmes patērēt pārtiku..

Godīgi sakot, tikai tagad un šobrīd tā pa īstam to spēju atzīt.. Dīvaini :) Likās, ka tomēr man garšo šis un tas. Bet, kad ieklausos sevī, tad tomēr neēdu ne gaļu, ne piena produktus. No zemes nākušo. Un arī diemžēl sintētiku.. :)

Ēst IR bauda, it sevišķi, ja paša taisīts:) Mmmm...

Man laikam visa dzīve ir viena liela bauda :)

Nu var jau tikai paknibināties;)