Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
 
20th-Jan-2006 02:06 pm
Auksti, auksti, slikti, ausis sāp un mugura niez, gribu to un šito. Ak, jā.. :P Cik tas viss ir svarīgs..
Nejauši uzgāju šo --> http://vip.latnet.lv/LPRA/silamikels/silamikelis.htm
Diez, kā bija tiem, kurus vienos naktskreklos iekrāmēja ar ieročiem pie deniņiem vagonos un aizveda uz Sibīriju.
Un kā tie Sibīrijā palikušie tagad ir vajadzīgi viņu un viņu vecāku dzimtenē.. Nožēlojami. Uz mirkli mēģināju iedomāties, kā justos es - kādā naktī no gultas izdzīta, svešu cilvēku piebāztā lopu vagonā cauri visai krievijai aizvesta uz svešu sādžu tāda kā stāvi.. Un pēc ntajiem gadiem, kad dzimtene ieguvusi brīvību, tu esi nekas. Nevienam nevajadzīgs likteņa bārenis.. Un lielais varenais putins tikai turpina tēlot aizvainoto onkuli un bargi krata ar pirkstu, kad vaira cenšas ko pačukstēt par izdarītajām netaisnibām pret mazajām tautām.
Nē, par politiku negribu. Tā bieži atgādina pērkamu sievieti.
Bet tikai par latviešiem, par to likteni.. Grūtu likteni.
Comments 
20th-Jan-2006 02:41 pm
jēziņ, iegāju tai linkā, lasu un visu laiku iekšā skudriņas skraida.. un tāda milzīga nožēla par to, ka man opaps vairs nav starp dzīvajiem - jams arī 1950.gadā tika apcietināts, vairākus mēnešus pa filtrācijas nometnēm vazāts, tad vēlāk uz Sibīriju izsūtīts. Cik atceros no viņa nostāstiem (biju maza) - vārds "Vorkuta" figurēja bieži. Bija viņš būvbrigadieris, arī tur. Tā kņudoņa vēderā laikam no tā, ka ļoti, ļoti iespējams, viņš strādāja kopā ar tai linkā minētajām personām
20th-Jan-2006 03:13 pm
Redz kā.. :/ Un labi tomēr, ka netā arī tādas lietas var izlasīt. Ir jāzina un nedrīkst aizmirst!..
Man viens ļoti labs un tuvs paziņa dzimis Vorkutā. Ai, kad atceros, ko vinš stāstījis un kādi ir viņa uzskati. Tā mīl savus vecākus, pat viņu bildītes speciāli pie sienas pielicis! Un vispār jauks pret cilvēkiem. Kā arī dzīvē ļoti daudz sasniedzis un visu paša spēkiem. Labs cilvēks, tikai daudz skumju no viņa..
20th-Jan-2006 03:37 pm
njā, tas laiks īstenībā briesmīgs...
tagad man pa riktīgo žēl, ka opapa stāstījums nav ticis kaut kādā veidā iedokumentēts... atceros vien framgmentus

ka pieaudzis vīrietis - ap 1,80 sver 35 kilogramus
ka kaut kādā tur pārvešanas reizē no vienas apcietinājuma vietas uz otru tik no kādas aktīvas paziņas bļāviena "Kārli, dēls!" uzzinājis, ka sieva dzemdējusi puiku.
ka savu dēlu (manu tēvu) pirmoreiz ieraudzīja tik, kad puikam jau 5 gadi bija - kad "lielais onka" pedāļus atstiepa, piespriestā 25 gadu trimda tika priekšlaicīgi pārtrauka, tad arī atgriezās..
ka viņam kā brigadierim mazliet tur bijis vieglāk ar to dzīvošanu
20th-Jan-2006 03:41 pm
Un, kad padomāju, cik ļoti tie cilvēki bija pelnījuši savas dzimenes mīlestību. Ne to, kas uz papīra vai skaļos vārdos, bet patiesas rūpes un uzmanību.. Latvietis ir tik nocietinājies sevī, ka biezi ir nežēlīgs un vienaldzīgs pret cita sāpi.
20th-Jan-2006 06:01 pm
Jā, man ir skaidrs, par ko ir runa... Bet redzi,viņam bija tāds spīts un spēks iekšā,ka varēja visu pats sasniegt... Bet dzīve tāpat aizlauzta...
21st-Jan-2006 04:29 am
Bet sasniedza ļoti daudz! ļoti daudz, lai citiem palidzētu. Tikai pašam ģimene izira. Nu tomēr cilvēks ir saņēmies un par to prieks! Ai, gribētos šo satikt, ilgi jau nav redzēts..
Mājai jau skaists 2.ais stāvs.. ;))))))
20th-Jan-2006 03:28 pm
http://www.iclub.lv/life/LB/baskirijaa.htm -->
"Iespēju robežās darbojas Baškīrijas latviešu biedrība. Tās stūri šodien ir pārņēmis enerģiskais uzņēmējs Viktors Kārkliņš, kuram pieder celtniecības uzņēmums un minerālūdens ražotne."
Tas ir tas paziņa, ko iepriekš minēju.
This page was loaded Dec 24th 2025, 6:30 pm GMT.