Auksti, auksti, slikti, ausis sāp un mugura niez, gribu to un šito. Ak, jā.. :P Cik tas viss ir svarīgs..
Nejauši uzgāju šo --> http://vip.latnet.lv/LPRA/silamikels/silamikelis.htm
Diez, kā bija tiem, kurus vienos naktskreklos iekrāmēja ar ieročiem pie deniņiem vagonos un aizveda uz Sibīriju.
Un kā tie Sibīrijā palikušie tagad ir vajadzīgi viņu un viņu vecāku dzimtenē.. Nožēlojami. Uz mirkli mēģināju iedomāties, kā justos es - kādā naktī no gultas izdzīta, svešu cilvēku piebāztā lopu vagonā cauri visai krievijai aizvesta uz svešu sādžu tāda kā stāvi.. Un pēc ntajiem gadiem, kad dzimtene ieguvusi brīvību, tu esi nekas. Nevienam nevajadzīgs likteņa bārenis.. Un lielais varenais putins tikai turpina tēlot aizvainoto onkuli un bargi krata ar pirkstu, kad vaira cenšas ko pačukstēt par izdarītajām netaisnibām pret mazajām tautām.
Nē, par politiku negribu. Tā bieži atgādina pērkamu sievieti.
Bet tikai par latviešiem, par to likteni.. Grūtu likteni.