Ugu. I ja o tom zhe.

Tā kā melnais vergs ņemos..
A Tev gan jūzerpikčers ne pa jokam!

Ņemies gan, kamēr iekāriens (dusmas, riebums) to vēl liek, kad beigsies, vispār vairs ne uz priekšu ne atpakaļ. Piemēram es - jau kuro dienu sēžu darbā & simulēju strādāšanu, produktivitāte - tikai tik, cik ticamības efektam nepieciešams.
A jūzerpikčers šābrīža personības kondīcijai atbilstošs... Kaut kādā komiksā par datoriķiem ģeniālu sakāmo izlasīju: "Kad aste bluķī, Ozols [personāžs] var kalnus gāzt." ;) Abet kamēr nav tā aste bluķī...

Es šitā simulējos decembrī, tagad vairs nedrīkst, saproties, ūdens mutē ;))) Jāsāk vispār gaidīt pavasaris, gan jau jaunas un svaigas vēsmas atnesīs! ;)

Ahā, aste bluķī!!! :))) Ņu ko, šādi brīži ir vienīgie, kad es vispār kaut ko padaru (sāku domāt, ka daži cilvēki ir vienkārši dzimuši slinkumam).

Kas ta par svaigām vēsmām? Vai ir kādas ziņas no tiem censoņiem, kuriem Tava koncepcija iepatikās? ;)

Man ar to darīšanu un slinkošanu ir tieši tāpat :) Es taču nedzīvoju darbam, bet sev..

aaa, nu tas varbūt arī. Redzēs. Mēneša laikā divi darbi jāpaveic. Nekas sarežģīts. Kā vienmēr, viss no mana slinkuma atkarīgs ;)) Pēc tam būs vēl pēdējais pārbaudījums, ja tikšu cauri. Manīsim. Baisi jau nu nopietni šie te atlasa..

Mjā. Dzīve apvienošanas kārtībā - atrast laiku un apvaldīt raksturu, lai paveiktu to, ko no tevis grib citi, cerot, ka tas galu galā dos iespēju paveikt to, ko gribi tu...

Bet nopietna atlase - tas ir labi. Tas varētu nozīmēt, ka ar Tevi rēķināsies un uztvers ļoooti nopietni, ja to pozīciju dabūsi (un dabūsi, nekur Tu neliksies). Bet nu jā, ar TIK komplicētām atlasēm man vēl nav gadījies sastapties. Turu īkšķus! ;)

mana prioritāte iru es vispirms, tad māja, ģimene, tad darbs. Ja kādam jačieš, tad tas noteikti būs darbs! Un nekas cits no iepriekšminētā.. :) Es kaut kā jau sen esmu atmetusi domu par izpatikšanu citiem. Varbūt tāpēc arī darbā ne ar vienu nečupojos. Man te ir naudas pelnīšana, ne vairāk, negribas nekur iesaistīties.

Plds :) Tā nu sanācis ar visiem svētkiem un tiem darbiem, ka viss darba process tik ilgs. Nevar tik ātri, zinies.. Mani nodarbina viena galvenā doma - kas ir tā otra konkurente, ja tāda ir ;))

Laba tāda dzīves pozīcija. Darba lietas sāc uztvert daudz mierīgāk un distancētāk un reizēm nesaproti, nu ko viņi tur var ņemties, satraukties, uzstāties ar saviem idiotiskajiem principiem tā, it kā viņu dzīvība vai brīvība būtu no tā atkarīga - tas taču ir tikai darbs, lieta, kas beidzas līdz ar plkst. 17.00 (+/-, kā nu kuram) un pēc kuras tikai sākas DZĪVE. Ir jau labi. ;)

Pag, tātad sanāk, ka aptuveni pēc mēneša Tu jau zināsi rezultātus? Brr, ilga un nopietna padarīšana. Bet tā konkurente... hmmm, kuram te ir bija tā pieredzes bagāža un iekšas, ko?! ;P

Jā, par to darbu ir tieši tā - tā es to uztveru. Vismaz šo tagadējo.
Bet par to jauno iespēju - pēc šī pārbaudījuma bus vēl pēdējais, bet tam vajadzētu būt īsam laika ziņā. Redzēsim.. :) [par to konkurenti - tīri interesanti, kas tas par cilvēku un vai vispār tāds ir ;)))) zini, visādu fufeli jau var sastāstīt..]