mana prioritāte iru es vispirms, tad māja, ģimene, tad darbs. Ja kādam jačieš, tad tas noteikti būs darbs! Un nekas cits no iepriekšminētā.. :) Es kaut kā jau sen esmu atmetusi domu par izpatikšanu citiem. Varbūt tāpēc arī darbā ne ar vienu nečupojos. Man te ir naudas pelnīšana, ne vairāk, negribas nekur iesaistīties.

Plds :) Tā nu sanācis ar visiem svētkiem un tiem darbiem, ka viss darba process tik ilgs. Nevar tik ātri, zinies.. Mani nodarbina viena galvenā doma - kas ir tā otra konkurente, ja tāda ir ;))

Laba tāda dzīves pozīcija. Darba lietas sāc uztvert daudz mierīgāk un distancētāk un reizēm nesaproti, nu ko viņi tur var ņemties, satraukties, uzstāties ar saviem idiotiskajiem principiem tā, it kā viņu dzīvība vai brīvība būtu no tā atkarīga - tas taču ir tikai darbs, lieta, kas beidzas līdz ar plkst. 17.00 (+/-, kā nu kuram) un pēc kuras tikai sākas DZĪVE. Ir jau labi. ;)

Pag, tātad sanāk, ka aptuveni pēc mēneša Tu jau zināsi rezultātus? Brr, ilga un nopietna padarīšana. Bet tā konkurente... hmmm, kuram te ir bija tā pieredzes bagāža un iekšas, ko?! ;P

Jā, par to darbu ir tieši tā - tā es to uztveru. Vismaz šo tagadējo.
Bet par to jauno iespēju - pēc šī pārbaudījuma bus vēl pēdējais, bet tam vajadzētu būt īsam laika ziņā. Redzēsim.. :) [par to konkurenti - tīri interesanti, kas tas par cilvēku un vai vispār tāds ir ;)))) zini, visādu fufeli jau var sastāstīt..]