Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Veļu laiks 
21st-Oct-2005 08:09 am
Tā vienmēr notiek - kad kaut kas ir akūti jāatrisina, rodas iespēja to izdarīt. Nākamnedēļ Pēteris Kļava lasīs lekciju par dzīvi pēc nāves. Man tas ir svarīgi. Pēc daudzu tuvu cilvēku nāves ārkārtīgi bieži nāk prātā tas, ka mēs visi kādreiz aiziesim, cik tas ir sāpīgi tuviem cilvēkiem, cik tas ir nenovēršami un neatgriezeniski.. Es nespēju vairs katru otro dienu atcerēties reanimācijas, intensīvās terapijas, baltos palagus, negulētās naktis, tuvu cilvēku mocības, klīnisko nāvi, nāvi.. Pārāk sāpīgi, brīžiem neizturami tā dzīvot
Vakar uz "Šeit un tagad" kā reiz piezvanīja kāda sieviete un jautāja - ko darīt, ja visu laiku nāk tādas domas par nāvi. Neko prātīgu gan viņi neatbildēja. Studijā bij` kaut kāda ticīgā kristiete, kas to vien darīja kā postulēja vispārpieņemtas kriestiešu frāzes. Baisi tracinoši - pievērsties Kristum, skaitīt Tēvreizi, blablabla..
Jāaiziet uz to lekciju..
[Par šo jau runāts..Te piem., http://klab.lv/~dying_bride/44141.html ]
Comments 
21st-Oct-2005 08:31 am
Nja..Man domaat, ka Tuvu cilveeku aizieshana mums saap galvenokaart pashu privaatiipasnieciskaa egoisma, pieraduma, juutu un nespeejas samierinaaties ar naaves fakta neatgriezenisko dabu, deelj.. Ir gruuti samierinaaties ar pilniigu bezspeeciibu..
Bet taada reiz ir lietu dabiskaa kaartiiba.
Katraa zinjaa aizej uz lekciju.. Peec tam vareesi padaliities iespaidos.. Teema, protams, interesanta.
21st-Oct-2005 08:40 am
Zinu es to visu, ka egoistiski un tā.. Bet kad regulāri acu priekšā ir tēvs slimnīcā, pieslēgt pie visiem aparātiem, kādi vien ir, zini, pamazām jau sāc nojūgties..
Man jau liekas, ka tur būs nenormāli daudz cilvēku, nebūs, kur kāju spert :)
21st-Oct-2005 08:47 am
Zeel par Tavu teevu..:(
Neko vairaak par - "turies" gan pateikt nevaru.. Un nav jau arii jeegas..
21st-Oct-2005 09:00 am
Jēga varbūt ir, bet te jau runa par ko vairāk.. Pagājuši jau.. Pat nezinu, cik gadi, negribas skaitīt, kādi 4 laikam, bet nepāriet. TIkai dziļāk visas tās domas.
21st-Oct-2005 09:06 am
4 gadi kopsh kaa? (ja driikst jautaat)..
21st-Oct-2005 09:13 am
kopš tēta nāves. 5 gadi - kopš krusttēva nāves..
Es vispār tā parēķināju, ka es savā dzīvē vidēji katru otro gadu dabūnu iet uz bērēm! Murgs kaut kāds..
21st-Oct-2005 09:18 am
Traki..:(
Bet jaadziivo vien ir.. ko padariisi.. Te nu mees reiz esam bezspeeciigi..
21st-Oct-2005 09:20 am
Un tas mani dara visvairāk traku.. Bezspēcība! Nespēja samierināties. Ja zinātu labu, tiešām labu psihoterapeitu, par šo tēmu jau sen kā būtu izrunājusies, bet tagad kaut kā pašas spēkiem..
21st-Oct-2005 09:31 am
ljoti labi saprotu..
21st-Oct-2005 09:40 am
Man gan īsti neticas, ka kādreiz tikšu no tām domām vaļā.. Pārāk daudz ir piedzīvots..
21st-Oct-2005 09:42 am
Kur notiek tā lekcija? Mani arī ši tēma interesē. Man atkal šis gads ir tāds skumjš- 3 bēres maniem radiņiem :( Mierinājums, ka visiem paŗi 70, tātad vismaz dzīvīti nodzīvojuši. Bet skumji, kad aizbraucu uz lauku majām, kad redzu, ka vecāmāte tagad dzīvo viena, ka kaimiņos tukša māja... Vecaistēvs izdzisa nepilna 1/2 gada laikā un neko palīdzēt nevarēja :( Likās, ka viņš pats negribēja dzīvot...
Kad maza biju, baidījos iet gulēt- domāju, ka varu nepamosties :)))
21st-Oct-2005 09:46 am
Jā, man arī aizmigšana asociējas ar nomiršanu.. Mēs te kaut kad šo tēmu apspriedām :) Manu fobiju..
http://klab.lv/~dying_bride/44029.html
21st-Oct-2005 10:11 am
Palasījos, sapratu, ka tev tā lieta pavisam nopietna! Man vairāk sanāk, ka bail no saslimšanas, jo katrs nieks man liekas, ka varētu būt kaut kas šausmīgs no kā miršu :) Kad 80-tajos plaši sāka apspriest AIDS tēmu, tad man likās, ka esmu saslimusi. Ā, tad vēl man mazākajās klasītēs bija bail no reaktīvajām lidmašīnām, jo likās, ka sākas karš, ka metīs bumbas... Bet tā bija padomju laika trauma, jo 1.klasē bija tāda lasāmā grāmata ar stāstiņiem par Ļeņinu, par karu u.tml. Tieši kā radīts mazam 7-gadīgam bērnam,vai ne?
Bet nāve mani baida ar to, ka viss notiks, bet manis nekad, nekad nebūs... Es to nespēju aptvert! Tāpēc mēģinu meklēt info un apstiprinājumu tam, ka nāve- tas vēl nav viss!
21st-Oct-2005 10:24 am
Nu, par to, ka manis nebūs, tas mani galīgi nebaida, nemaz.. Mani visvairāk besī, ka nespēju samierina'ties ar tuvu cilvēku nāvi.. Slimā :)))) Tāda mumstā psihe i, vāja, trausla..
Inetā par šo info neatradu.. Lekcija otrd.18.00 LBA.
21st-Oct-2005 10:30 am
Kas ir LBA? Latvijas Banku Augstskola, vai? Bet otrdien visticamāk, ka nekas nesanāk. Tad tev vajadzēs apstāstīt!
21st-Oct-2005 10:44 am
Nē :) Biedrības nams :)))
Ja tikšu, protams, pastāstīšu.. Kļava jau šajā jautājumā liels specs..
21st-Oct-2005 11:33 am
atgrieizies pie prāta mīļā meitene:
http://woman.delfi.lv/forum/read.php?f=36&i=100669&t=100669





neticu kas tas kļava tam visam svēti tic un atbild par to ko saka
21st-Oct-2005 11:37 am
Es ticu, ka viņš krietni vairāk par Tevi un mani, strādājot reanmācijā un pastiprināti jau daudzus gadus pētot šo tēmu, zina pateikt par šo.
Man tādi sieviešu forumi un interneta klačas pie vienas vietas. Ir arī ticamāki informācijas avoti..
This page was loaded Dec 24th 2025, 8:20 pm GMT.