Sadirsts garīgais! Vienīgo nesaprotu, kāpēc es esmu tāda ideote un vienmēr pakļaujos citu gribai un citu vēlmēm...hallo meitēn, nu kā reiz būtu pēdējais laiks sākt domāt arī ar savu paurīti nevis iejusties cita cilvēka lomā....tāda sajūta, ka nemitīgi atrodos nebeidzāmajā teātrī....spēlēt un iztēloties, iztēloties un spēlēt! Apburtais loks velns parāvis.... Gribu atrast šķirbiņu un tikt ārā no šī apļa!