2. V.
Es viņu pirms tam pat nepazinu. Viņa vienkārši izrādījās namamāte tam kārtējam dzerstiņam, kādam parasti nododas garlaikotu studentu varza. Sākumā neuzkrītoša, kaut kur garām defilējoša, ne pārāk skaista, tajā pat laikā — simpātiska un pievilcīga. Interesanti, ka sievietes ar skaistiem jo skaistiem augumiem reti var lepoties ar kaut daļēji tikpat uzmanību izraisošu seju. Un otrādi, nereti gadās, ka ieskatījies visdaiļākajās acīs, vispareizākajos vaibstos, ko tev dzīvē izdevies sastapt, tu secini, ka gultā tu atradīsies ar viduvējību.

Lai vai kā — vakars gāja uz galu, sabiedrība lēnām atplīsa pa kaktiem, bet man kaut kā bija izdevies palikt tīri skaidrā. Un tur nu viņa piepeši parādījās, melnā vestītē, bet jau atpogātā, piedāvājot viesiem ne tikai vēl mazliet viskija, bet arī skatu uz viņas augstvērtīgajām krūtīm. No tā brīža līdz pat nākamajai epizodei man nav nekādu atmiņu. Nākamais, ko es atceros, ir viņas istaba, kas patīkami smaržoja pēc vīraka, zīda halāts, ko es biju apmetis ap pleciem, un tas, kā viņa klusi ielavījās un pieglaudās pie muguras.

Tovakar, starp citu, mēs tā arī nepārgulējām, ja tas jūs interesē. Tovakar es jutu, ka man to vajag, bet vēl biju jauns students, kurš ir ideālu un sapņu pilns, kurš savā jaunības maksimālismā ir gatavs pat uz kautko tik muļķīgu kā pateikt - "dārgā, es apsolos to darīt, ja mēs satiksimies vēlreiz". Mēs satikāmies vēlreiz, mēs to darījām un tas bija vislabākais, ko man līdz tam darīt bija gadījies. No pašas pirmās reizes es atceros, kā viņas krūšu gali slīdēja man pār vēderu un viņa stāstīja kaut kādas muļķības, tuvojoties un attālinoties, tuvojoties un attālinoties, līdz beidzot jau atkal attālinoties viņa uzslīdēja tur, kur vajadzēja, turpinot mani glāstīt ar savām neatkārtojamām krūtīm, viņa tur uzslīdēja atkal un atkal. Pēc nedēļas mēs satikāmies vēlreiz, un tā bija pirmā reize, kad es, būdams jauns studentiņš, uzzināju, kāpēc man zem dibena tiek pastumts spilvens un kāpēc viņai rokā ir dvielis. Pēc nedēļas mēs satikāmies atkal un pēc tam - vēl, līdz kādā brīdī tas kļuva vienkārši garlaicīgi. Es biju sajutis sievietes smaržu, es zināju, ka es to vēlos un spēju panākt to, ka viņas vēlas mani. Mēs šķīrāmies diezgan ikdienišķi. Veltīgi ikdienišķi, jo tagad, kad atskatos uz viņām visām, manām mīļajām, dārgajām, todien vienīgajām, es saprotu, ka šī gulta, šīs krūtis, šīs lūpas ir vienas no labākajām, kādas man ir nācies piedzīvot. Bet nav vērts gremdēties nostaļģijā, jo ja ne labākais, tad vismaz interesantākais mums vēl ir priekšā. Ja nemaldos, nākamā bija S. Tikai uz īsu brīdi. Lasītāj, ļauj atcerēties.