Below are the 4 most recent journal entries recorded in heartfixer's LiveJournal:

Saturday, December 29th, 2007
2:54 am	D&G;) D es pieminēšu tikai tāpēc, ka neko no tā visa nesapratu, vismaz sākumā. Viņa uzaicināja mani pie sevis, mēs iedzērām vīnu, mēs ielīdām gultā uzpīpēt. Cigaretes vēl kūpēja pelnutraukā, kad viņa bija noģērbusies līdz apakšveļai, sēdēja man virsū un man likās, ka tūlīt tam būtu īstais laiks notikt. Taču nē! Viņa neļāva aiztikt pat savu krūšturi, nemaz nerunājot par krūtīm, viņa parīvējās, paskūpstījās un tad, kad es jau biju gatavs izvarot, atvainojās un likās gulēt. Mans pārsteigums bija tik liels, ka to arī ļāvu, no rīta mēs izdzērām kafiju, uz atvadām sabučojāmies, un tur nu man nācās secināt, ka labāk jau būtu gājis gulēt savās mājās - es justos daudz jo daudz mierīgāk. Par laimi, šis starpgadījums nepalika "nesodīts". Es viņu satiku kādā pasākumā, kur mēs viens otram bijām starp retajiem paziņām un kā tādi automātiski dalījām vienu no retajām pieejamajām gultām, kas nebija publiskas, bet gan atradās slēgtā istabā. Nevarētu teikt, ka sekss ar viņu bija kaut kas īpaši atmiņā paliekošs; ja būtu - tas būtu palicis atmiņā. Bet tā vien apziņa, apņemt siltu augumu, nejusties tik vientuļam un iegremdēties pretimnākošā ķermenī - dēļ tā vien es viņu atceros. Neesmu pārliecināts par viņas jūtām, bet šādi, "netīšām", mēs tikāmies vēl dažas reizes, līdz dzīve mūs pašķīra katru savā virzienā. Es satiku G. Taisnību sakot, sākumā manu interesi piesaistīja viņas draudzene, jaunāka, smuidrāka un pievilcīgāka. Šo draudzeni es pat uzaicināju uz kino un viņa nez kādēļ pat piekrita, bet parunājoties ilgāk kā desmit minūtes, es sapratu, ka par spīti gaisīgajai kleitiņai, kas nosedza tikai viņas neticami garo kāju pašu sākumu, par spīti sākotnējai vēlmei just šīs kājas sev ap pleciem, par spīti garajiem, melnajiem matiem līdz pat viduklim - viņa nespēja noturēt manu interesi, un es - viņējo. Pēc kāda laika mēs satikāmies vēl, es un abas nešķiramās draudzenes. Un vēl pēc kāda laika, jau ar iepriekšēju nodomu, es satikos tikai ar G. Savā studenta skurbumā man šķita, ka viņa ir tas, pēc kā es visu mūžu esmu ilgojies. Likās, ka viņa ir manas dzīves piepildījums, lai gan patiesībā viņa vienkārši piepildīja katru manu seksuālo iegribu. Pēc nedēļas viņa kļuva par apgrūtinājumu, pēc divām es sāku neatbildēt uz telefona zvaniem. Mūsu pēdējā tikšanās izvērtās emocionāla, jo tajā pat vakarā es satiku sievieti, ar kuru es pavadīju gan to nakti, gan vēl vairākus gadus. Bet par viņu es te nestāstīšu, pēc šī ieraksta mēs aizlēksim 3 gadus uz priekšu. (Comment on this)
Monday, December 17th, 2007
2:01 pm	2. V. Es viņu pirms tam pat nepazinu. Viņa vienkārši izrādījās namamāte tam kārtējam dzerstiņam, kādam parasti nododas garlaikotu studentu varza. Sākumā neuzkrītoša, kaut kur garām defilējoša, ne pārāk skaista, tajā pat laikā — simpātiska un pievilcīga. Interesanti, ka sievietes ar skaistiem jo skaistiem augumiem reti var lepoties ar kaut daļēji tikpat uzmanību izraisošu seju. Un otrādi, nereti gadās, ka ieskatījies visdaiļākajās acīs, vispareizākajos vaibstos, ko tev dzīvē izdevies sastapt, tu secini, ka gultā tu atradīsies ar viduvējību. Lai vai kā — vakars gāja uz galu, sabiedrība lēnām atplīsa pa kaktiem, bet man kaut kā bija izdevies palikt tīri skaidrā. Un tur nu viņa piepeši parādījās, melnā vestītē, bet jau atpogātā, piedāvājot viesiem ne tikai vēl mazliet viskija, bet arī skatu uz viņas augstvērtīgajām krūtīm. No tā brīža līdz pat nākamajai epizodei man nav nekādu atmiņu. Nākamais, ko es atceros, ir viņas istaba, kas patīkami smaržoja pēc vīraka, zīda halāts, ko es biju apmetis ap pleciem, un tas, kā viņa klusi ielavījās un pieglaudās pie muguras. Tovakar, starp citu, mēs tā arī nepārgulējām, ja tas jūs interesē. Tovakar es jutu, ka man to vajag, bet vēl biju jauns students, kurš ir ideālu un sapņu pilns, kurš savā jaunības maksimālismā ir gatavs pat uz kautko tik muļķīgu kā pateikt - "dārgā, es apsolos to darīt, ja mēs satiksimies vēlreiz". Mēs satikāmies vēlreiz, mēs to darījām un tas bija vislabākais, ko man līdz tam darīt bija gadījies. No pašas pirmās reizes es atceros, kā viņas krūšu gali slīdēja man pār vēderu un viņa stāstīja kaut kādas muļķības, tuvojoties un attālinoties, tuvojoties un attālinoties, līdz beidzot jau atkal attālinoties viņa uzslīdēja tur, kur vajadzēja, turpinot mani glāstīt ar savām neatkārtojamām krūtīm, viņa tur uzslīdēja atkal un atkal. Pēc nedēļas mēs satikāmies vēlreiz, un tā bija pirmā reize, kad es, būdams jauns studentiņš, uzzināju, kāpēc man zem dibena tiek pastumts spilvens un kāpēc viņai rokā ir dvielis. Pēc nedēļas mēs satikāmies atkal un pēc tam - vēl, līdz kādā brīdī tas kļuva vienkārši garlaicīgi. Es biju sajutis sievietes smaržu, es zināju, ka es to vēlos un spēju panākt to, ka viņas vēlas mani. Mēs šķīrāmies diezgan ikdienišķi. Veltīgi ikdienišķi, jo tagad, kad atskatos uz viņām visām, manām mīļajām, dārgajām, todien vienīgajām, es saprotu, ka šī gulta, šīs krūtis, šīs lūpas ir vienas no labākajām, kādas man ir nācies piedzīvot. Bet nav vērts gremdēties nostaļģijā, jo ja ne labākais, tad vismaz interesantākais mums vēl ir priekšā. Ja nemaldos, nākamā bija S. Tikai uz īsu brīdi. Lasītāj, ļauj atcerēties. (Comment on this)
Monday, December 10th, 2007
3:50 pm	1. I. I. Viņa nebija pirmā. Man pat nekad neizdevās viņai apsolīt mūžīgu mīlestību, viltīgi ievilināt gultā, vai ko tamlīdzīgu. Mēs strādājām kopā, reiz izgājām kopīgi pa biroja durvīm un tur tas sākās. I. bija vecāka par mani; ne tik ļoti, lai es par to mulstu, bet pietiekami, lai par to priecātos savā tīņa pašapzinīgumā. Es gudri muldēju par lietām, kas man tobrīd likās gudras, mēs vakaros slēpāmies Rīgas parkos un dzērām monastirku un viņa stāstīja par savas dzīves nedienām. Jo viņai bija bērns, bērna tēvs un viss, kas nāk komplektā 25gadīgam skuķim - pārdzīvojumi, galvassāpes, neviens mani nesaprot. Man, tikko vidusskolu beigušam, tas likās ārkārtīgi nopietni un svarīgi. Ilūzijas par skaisto draudzību bez piedauzības mums sāka grūt, netīšām satiekoties ārpus darbavietas. Negaidīti, bet to nakti mums sanāca pavadīt divatā, mazā istabiņā, un es kā sīks stulbenis būdams biju viņai pieglaudies pie muguras un uzlicis roku uz vēdera un vēlējos to laist zemāk, bet bailes bija lielākas. Gluži kā, es tagad saprotu, viņas kautrība, jo mēs izkāpām no gultas pēcpusdienā, ilgas stundas pēc tam, kad bijām pamodušies. Mēs gājām mazgāties un viņa izģērbās kaila, bet es aizgriezos, domādams, ka tas atbilst pieklājīgam cilvēkam. Lieki. Mēs pārgulējām apmēram pēc nedēļas vai mazliet vairāk, kad viņas līgavainis bija atstājis viņu vienu. Ar kaunu jāatzīst, ka es biju tik jauns un nožēlojams un šī nakts man paliks atmiņā tikai kā kaut kas, ko es labprāt izdarīt vēlreiz, tikai tagad, savos gados. Es varētu pastāstīt kaut ko par viņas krūtīm, kas bija tik mazas, ka tobrīd tām nepievērsu uzmanību, par viņas seju, ko varēju noklāt ar trīs pirkstiem, par viņas kājām, kas bija garas un tievas un siltas un no tā vakara es atceros tikai to, ka tās bija siltas. Pēc tās nakts mēs vairs nesatikāmies, vismaz ne tā, kā agrāk. Viņas puisis atgriezās, viņa viņam izstāstīja kaut ko no notikušā, bet ne pietiekami daudz, lai kādam no mums būtu sabojāta dzīve. Mēs vairs nedrīkstējām tikties, bet kaut ko no tā visa es sev biju guvis - šāda dzīve man kļuva interesanta. (Comment on this)
2:05 pm	Labdien! Es gribu jums pastāstīt. Pastāstīt par viņām visām. Vai varbūt es to negribu stāstīt jums, bet pierakstīt pats sev. Es nezinu. Viņu ir bijis daudz, tik daudz, ka man ir grūti saskaitīt, ir grūti atcerēties. Es atceros pirmās, es atceros pēdējās. Vēl tagad es jūtu mazliet aromāta uz pleca, kas pieder kādai, ko jūs nepazīstat. Un ko īsti nepazīstu arī es. Mēs tiksim arī līdz viņai. Jums tas interesē? Nē, visdrīzāk, ka ne. Bet es to visu gribu atcerēties. (Comment on this)