Mistērija...
17 februāra 9.40PM... vieta otrpus ceļam, kur retais mežš pārtop biezajā - labi aizaudzis apvidus... dzidrs un perfekts klusums... un tad tu izdzirdi, ka kāds pavisam netālu spalgi kliedz... sievietes balss... nu psc noskaņu uzsita... izmisums, kas neizklausījās pēc palīgā sauciena... tikai gaudošana itkā sāpēs... es tikai nesaprotu kāda veida... tas varēja būt pilnīgi jebkas... uz brīdi skaņas izzuda un devos meklēt pazudušo biedru, lai gan vēlme bija cita...
17. februāra 10.00PM... "man viss kārtībā, neko nezinu"...
18. februāris 13.40PM... atmetot visas vājprātīgās versijas paliekam pie tā, ka ir tomēr tik crazy cilvēki, kas vienatnē lien naktī meža biezoklnī tur vārtīties un slimīgi klaigāt... Anyway, visu jau mēs tāpat nezinam...