galvenais nav aizskriet... galvenais ir skriet...
man bija mēnesis laika un kā parasti es attopos tikai pēdējajā brīdī... diennakts laika, lai uzmeikotu referātu... diennakts laika, lai sagatavotos eksāmenam... slinkums... viss mazsvarīgais maximāli pakārtots mirklīgajiem zibšņiem... šodien skrēju pa tumšām ielām... sarūsējusi industrija... šķeltas peļķes... lija, bet par maz... autobuss nr 2... smagais furgons ienesās tam sānos... izplēsa robu un apmeta to otrādi... cilvēki panikā... kliedza... pieķēros pie trubas... biju pamatīgi apsities... biju laimīgs... damn... un tad es izkāpu savā pieturā... izkāpu un devos uz nākošo pieturu... autobuss nr 41... man darbā ir suns... vecs un kurls... taču viņam ir gaiša dvēsele... drenāžā samalu kanalizācijā aizkrājušos mēslus... paskatījos tv... tur bija kripatiņa par kādu nelaimīgu cilvēku... viņš daudz dzer un grib nomirt... es atceros viņu jau kopš bērnības... un tad es izkāpu savā pieturā... un tad es skrēju...