Gribu cilvēku, kuram varētu stāstīt visas savas prātīgās un neprātīgās domas, nebaidoties, ka tikšu ielikta plauktiņā "dīvains". Ka mani centīsies saprast vai vismaz sapratīs to, cik daudz tas nozīmē man. Un ar kuru veidosies dialogs. Cilvēku, kurš sarunu neuzskatīs par līdzekli stresa noņemšanai pirms fiziskā kontakta(kuram neliksies, ka pēc sarunas noteikti jābūt kkam vēl). Īsumā - gribu labāko draugu. Un draudzību kā bērnībā.
Un vēl gribu, lai man nebūtu iesnu vairs. Un visi būtu laimīgi.
Kopā trīs :)