šodien klients, kam taisīju šampūna reklāmas lappusi frizieru darbu pamatu grāmatas ielikumam, par labi padarītu darbu uzdāvināja man šampūnu. un nevis kaut kādu vienkāršu šampūnu, bet riktīgi stilīgu un profesionālu (
pic). sapriecājos ne pa jokam, bet vienlaikus arī savīlos sevī, ka neveltīju maksimālas pūles tam maketam. neveltīju, jo idejiski klients par to nemaksāja (viņš maksāja tikai par reklāmas laukumu), bet pamatā jau tādēļ, ka darba vadība piedraudēja neizmaksāt pēdējo mēnešalgu, ja, no manis neatkarīgu iemeslu dēļ, darbi netiks pabeigti līdz manai pēdējai darba dienai, tādējādi momentāli atraisot demotivējošos mehānismus. Un tas jaunais pusis, ko viņi atrada manā vietā ir tik naivs, zaļš un cerību pilns. varu derēt, ka no sākuma viņš raus maketus melnās miesās pat bez noslēgta līguma. tieši tāpat kā pirms gada es. protams, šis tas ir apgūts, sava pieredze uzkrāta, trance paklausīts, tagad var čāpot tālāk. žēl, ka viņi nav spējīgi aizdomāties par jaudām, kuras varētu attīstīt, ieguldot tehnikā, programmatūrā, darba spēkā.
vēl atlicis sastrādātos failus pārnest no darba pc. maks ntfsu prot tikai lasīt, ne rakstīt, kā izrādās. fat32 will do. :D
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: